stāsts par augtspapēžu zābakiem
Mar. 15th, 2008 | 04:35 pm
man principā riebjas augsti papēži. un tomēr - tieši šoziem uz atlaidēm (lasīt - pohām) es sev iegādājos tieši tādus. piedevām man nostrādaja kaut kāds stulbs klikšķis no sērijas "jo augstāki papēži, jo seksīgāk" un es iegādājos tieši tādus - seksīgus (nākošajā rītā tomēr atzītus par maucīgiem), augstpapēžu (apmēram 8-10 cm) zābākus. lieki teikt, ka arī nenormāli neērtus.
un tomēr - atlidojot no Eiropas otra gala tieši sieviešu dienā, tiek izlemts tieši šos zābakus vilkt kājās uz vakara svinēšanu. tā arī tiek svinēts. mazliet neērti jau ir, bet neko, ciešami. līdz brīdim, kad aiz liela noguruma tiek izlemts iet mājās. galu galā vēl lidojums un tā. tad nu ar vēl divām biedrenēm, kurām jāiet uz manu pusi, kopā arī dodamies, jo tālu jau nav - taksi nav vērts ņemt. biedrenes pa ceļam ieiet savās mājās, es dodos uz tālākajām savējām. bet ar papēžiem diez ko ērti nav un jo tālāk, jo trakāk. pa centru vēl spēju saņemties un iet taisnu muguru, bet ieejot savā rajončikā, manai pacietībai pienāk gals. pirmā doma - jāvelk tie zābaki nost. novelku. drausmīgi salst pēdas. velku atpakaļ. nākamais - atsakos no savas staltās gaitas un vienkārši sāku slāt ar līku muguru. jau mazliet labāk. bet tā kā sieviešu dienā ir izdzerts arī mazliet šampanieša, pašai diezgan jautri. sāku vēl svilpot. galu galā, kaut arī nav baigi vēls (ap vieniem), neviena cilvēka nav. slāju un svilpoju "a nam vsjo ravno". tad man ienāk prātā, ka varētu arī kaut ko darīt ritmā ar rokām. nu, piemēram, varetu griest somiņu virs galvas. tā arī daram. slājam, svilpojam un griežam ritmā virs galvas somiņu. piedevām tiek ieraudzīts zāliens, kuru varētu šķērsot kā šortkatu. domāts, darīts. papildus pluss, ka pa to zāli nenormāli ērti iet, jo papēži iegrimst zemē. tad nu es slāju pāri milzīgam zālienam, svilpoju "a nam vsjo ravno" un griežu virs galvas somiņu (jo neviena tacu apkārt nav), kad pēkšņi atskan "pik-pik"... mašinas signalizācija. pagriežos tajā virzienā, a tur vīrietis, iznācis ārā no netālu esošā elitārā sporta kluba, nospiedis mašīnas signalizāciju, apstājies un pavērtu muti blenž uz blondu, ļoti zolīdi saģērbušos radījumu, kas nakts vidū slāj pa zālienu, svilpo un griež virs sevis rokassomiņu.
tā lūk. lielisks vakara nobeigums.
un tomēr - atlidojot no Eiropas otra gala tieši sieviešu dienā, tiek izlemts tieši šos zābakus vilkt kājās uz vakara svinēšanu. tā arī tiek svinēts. mazliet neērti jau ir, bet neko, ciešami. līdz brīdim, kad aiz liela noguruma tiek izlemts iet mājās. galu galā vēl lidojums un tā. tad nu ar vēl divām biedrenēm, kurām jāiet uz manu pusi, kopā arī dodamies, jo tālu jau nav - taksi nav vērts ņemt. biedrenes pa ceļam ieiet savās mājās, es dodos uz tālākajām savējām. bet ar papēžiem diez ko ērti nav un jo tālāk, jo trakāk. pa centru vēl spēju saņemties un iet taisnu muguru, bet ieejot savā rajončikā, manai pacietībai pienāk gals. pirmā doma - jāvelk tie zābaki nost. novelku. drausmīgi salst pēdas. velku atpakaļ. nākamais - atsakos no savas staltās gaitas un vienkārši sāku slāt ar līku muguru. jau mazliet labāk. bet tā kā sieviešu dienā ir izdzerts arī mazliet šampanieša, pašai diezgan jautri. sāku vēl svilpot. galu galā, kaut arī nav baigi vēls (ap vieniem), neviena cilvēka nav. slāju un svilpoju "a nam vsjo ravno". tad man ienāk prātā, ka varētu arī kaut ko darīt ritmā ar rokām. nu, piemēram, varetu griest somiņu virs galvas. tā arī daram. slājam, svilpojam un griežam ritmā virs galvas somiņu. piedevām tiek ieraudzīts zāliens, kuru varētu šķērsot kā šortkatu. domāts, darīts. papildus pluss, ka pa to zāli nenormāli ērti iet, jo papēži iegrimst zemē. tad nu es slāju pāri milzīgam zālienam, svilpoju "a nam vsjo ravno" un griežu virs galvas somiņu (jo neviena tacu apkārt nav), kad pēkšņi atskan "pik-pik"... mašinas signalizācija. pagriežos tajā virzienā, a tur vīrietis, iznācis ārā no netālu esošā elitārā sporta kluba, nospiedis mašīnas signalizāciju, apstājies un pavērtu muti blenž uz blondu, ļoti zolīdi saģērbušos radījumu, kas nakts vidū slāj pa zālienu, svilpo un griež virs sevis rokassomiņu.
tā lūk. lielisks vakara nobeigums.