ludza - December 7th, 2007

tātad ir 14:32, es esmu sakrāmējusi savu galdu, izlidinājusi visus vecos papīrus, somā ielikusi savu krūzi un austiņas (vairāk nekā no manis šeit nebija), iztīrījusi visu datoru no saviem failiem un esmu pilnā gatavībā doties projām. tikai nav neviena, no kā atvadīties.

ne par viena darba atstāšanu neesmu priecājusies tik ļoti, kā par šo. nevaru sagaidīt brīdi, kad pēdējo reizi aiz sevis aizvēršu šīs iestādes durvis.

un savā pēdējā darbadienā ārkārtīgi nopietnā un svarīgā iestādē, pēc tam, kad tik ilgi biju ļāvusi visiem domāt, ka es esmu ļoti pareiza meitene, notika lūk kas - ne no šā, ne no tā, datoram pēkšņi izslēdzoties, es, iegrimusi kaut kādā čata sarunā, dusmīgi (un skaļi) pasaku - pimpis (uz datoru). apkārt neviltots pārsteigums kolēģu sejās.