man ir ko teikt
Nov. 14th, 2007 | 11:55 am
man ir vairākas lietas, kas tā vien prasās tikt no manis ārā.
1) es sapratu, nafig es jūtos sūdīgi. es taču neesmu pieradusi būt viena. un tad nu es šogad mācos. kļūt pašpietiekama. tas ir grūti. vismaz man. bet es cenšos. un vakar dzišindindinā es pat spēju komunicēt ar svešiem cilvēkiem. un, unbelievable - pat jokot! es. viena pati tur aizgājusi. mācos dzīvot viena. tikt galā ar rēķiniem. domāt dzimšanas dienas un zsvētku dāvanas. pirkt teātra biļetes. plānot brīvdienas. pirkt apģērbu. pirkt vakariņas (tas ir visgrūtākais, starp citu).
2) tomam bija arī teorija, ka mājas kļūst par mājām tikai tad, ja ir sieviete, kas tās padara mājīgas. nu tad es atzīstu, ka esmu nekam nederīga sieviete. es neprotu sagatavot vakariņas. iekārtot māju. man nospļauties par putekļu kalniem, kas veļas pa grīdu. traukus es mazgāju vienreiz nedēļā. ja man kaut kas uzpil uz jakas, pirms iešanas ārā pa durvīm, es tik un tā eju ārā pa durvīm. es esmu sušķe. un es nemāku radīt to mājīgo sajūtu mājās. vismaz viena nē. man arī nepatīk, nē, nevis nepatīk, bet ir vienalga, ja man dāvina puķes. man pofig.
3) vēl es domāju, ka dāvināt dāvanas dāvināšanas pēc ir stulbi. es varu kādam uzdāvināt kaut ko tikai tad, ja man gribas. un tad es parasti uzreiz zinu ko. un tad parasti nav nekādi oficiālie svētki. bet līdz ar to man arī sagādā problēmas iekļauties sabiedrības pieņemtajos rāmjos kaut ko dāvināt uz jubilejām vai svētkiem.
4) es nevaru nopirkt savām tievajām kājām garos zābakos. bet man ļoti gribas staigāt svārkos.
5) es beidzot saņēmos un pierakstījos. nākamnedēļ.
1) es sapratu, nafig es jūtos sūdīgi. es taču neesmu pieradusi būt viena. un tad nu es šogad mācos. kļūt pašpietiekama. tas ir grūti. vismaz man. bet es cenšos. un vakar dzišindindinā es pat spēju komunicēt ar svešiem cilvēkiem. un, unbelievable - pat jokot! es. viena pati tur aizgājusi. mācos dzīvot viena. tikt galā ar rēķiniem. domāt dzimšanas dienas un zsvētku dāvanas. pirkt teātra biļetes. plānot brīvdienas. pirkt apģērbu. pirkt vakariņas (tas ir visgrūtākais, starp citu).
2) tomam bija arī teorija, ka mājas kļūst par mājām tikai tad, ja ir sieviete, kas tās padara mājīgas. nu tad es atzīstu, ka esmu nekam nederīga sieviete. es neprotu sagatavot vakariņas. iekārtot māju. man nospļauties par putekļu kalniem, kas veļas pa grīdu. traukus es mazgāju vienreiz nedēļā. ja man kaut kas uzpil uz jakas, pirms iešanas ārā pa durvīm, es tik un tā eju ārā pa durvīm. es esmu sušķe. un es nemāku radīt to mājīgo sajūtu mājās. vismaz viena nē. man arī nepatīk, nē, nevis nepatīk, bet ir vienalga, ja man dāvina puķes. man pofig.
3) vēl es domāju, ka dāvināt dāvanas dāvināšanas pēc ir stulbi. es varu kādam uzdāvināt kaut ko tikai tad, ja man gribas. un tad es parasti uzreiz zinu ko. un tad parasti nav nekādi oficiālie svētki. bet līdz ar to man arī sagādā problēmas iekļauties sabiedrības pieņemtajos rāmjos kaut ko dāvināt uz jubilejām vai svētkiem.
4) es nevaru nopirkt savām tievajām kājām garos zābakos. bet man ļoti gribas staigāt svārkos.
5) es beidzot saņēmos un pierakstījos. nākamnedēļ.