ludza - November 2nd, 2007

es domāju, ka es pasauli nesaprotu. jo nevarētu taču būt tā, ka es esmu normāla, bet apkārtējie nē? esot vienai, manas uztveršanas/vērošanas spējas pieaug simtkārtīgi. es iztraucēju viņu iepērkoties. viņš manāmi kratījās no manis vaļā. es biju viena. un viņš bija viens. un, cik parasti starp apkārtējiem pazīstamiem cilvēkiem viņš ar mani grib komunicēt, tik ļoti viņš negribēja tā aci pret aci. vispār mani fascinē, cik dažādi cilvēki iepērkas. cik dažādi viņi acīmredzot ēd un dzīvo. neatkarīgi no ienākumu līmeņa. mīļāko, garšīgāko un negaršīgāko lietu līmenī.

manā vietējā maximā iepērkas tantāri, kas papildus griķiem un baltmaizei pērk arī Zelta vārpu 0.5. meitene man priekšā pirka cepumus, limonādi un konservētus papaijas gabaliņus. divi puiši pretējā letē krāmēja ārā divas saldētas picas un 6 alus. sieviete ap 40 nopirka vienu biļeti uz filmu "svešinieks tevī".

ir arī daudz pārīšu. viņi atšķiras - tādi, kuriem ir bijis sekss, un tādi, kuriem nav. toms kādreiz teica, ka sekss cilvēkus satuvinot, kam es toreiz cītīgi oponēju. bet būs vien jāpiekrīt. daudz pirmo randiņu. čili picā. tad tev ir tikai māsa vai arī brālis? tev patīk rihanna? meitene ar akcentu. no laukiem. pilns ar blondām dūdiņām garos zābakos, kuros sastūķētas iekšā bikses. kašķīga sakaltusi, sīka, kaulaina vecmeita. ar brillēm un saspraustiem matiem, gariem svārkiem un rūtainu žaketi. tas neesot īstais kokteilis. pēc tam pēta rēķinā, vai tas ir pieskaitīts. sviests.

vai ir vērts 4os beidzot kaut sākt darīt?

edīte dzied ausīs.

bija kādreiz tāds seriāls, kas latviski saucās "Monopols". ja nemaldos, viņš nebija angliski. un galvenā kaver dziesma bija gabals uz klavierēm. kad pirmoreiz noklausījos Šopēna noktirni, likās, ka esmu atradusi. bet nē. a kā varēja to gabalu saukt? jau vairākus gadus gribu dabūt viņa notis. vai vismaz kā pareizi sauca to seriālu? jo "monopols" droši vien ir nosaukts tieši tāpat kā "hamaleonu rotaļas" - pilnīgā randomā.