(no subject)
Oct. 23rd, 2007 | 01:53 pm
a ja nu tā vairs nav nekāda distonija? izlasīju briesmīgi daudz literatūras par šo tēmu, bet distoniķiem (atšķirībā no manis) ir milzīga vēlme rūpēties par savu veselību un palikt dzīvam. man savukārt liekas, ka es jūku prātā. un vēlmes dzīvot man arī īsti nav. ja es izvilkšu līdz 40, dodiet man medaļu.
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Oct. 23rd, 2007 | 05:02 pm
-tu izklausies tā, it kā tev pāri traktors būtu pārbraucis
-mm... paldies
un pusdienās pie L. vienkārši pēkšņi sāku raudāt. nu, tur viņai bija viss - mazs bēbītis rokās un smaržīga vannasistaba, un saule uz parketa grīdas, un izvārīti makaroni. un es tikai spēju novilkt "es iešu drusku paraudāt, labi?" un pusstundu vannasistabā rīstījos, cenzdamies neizdvest nekādas skaņas, lai mazais var gulēt un viņa nedomātu, ka es esmu nenormāla.
es sapņoju, ka guļu viņam blakus. un pamostos un negribu celties no gultas. un tad es pamodos savā tukšajā gultā. naktis ir vislabākais laiks manā dzīvē. mans laimīgais laiks miegā. katru rītu celties ar domu, ka nevari vien sagaidīt, kad varēsi iet gulēt. dienas paiet transā.
-mm... paldies
un pusdienās pie L. vienkārši pēkšņi sāku raudāt. nu, tur viņai bija viss - mazs bēbītis rokās un smaržīga vannasistaba, un saule uz parketa grīdas, un izvārīti makaroni. un es tikai spēju novilkt "es iešu drusku paraudāt, labi?" un pusstundu vannasistabā rīstījos, cenzdamies neizdvest nekādas skaņas, lai mazais var gulēt un viņa nedomātu, ka es esmu nenormāla.
es sapņoju, ka guļu viņam blakus. un pamostos un negribu celties no gultas. un tad es pamodos savā tukšajā gultā. naktis ir vislabākais laiks manā dzīvē. mans laimīgais laiks miegā. katru rītu celties ar domu, ka nevari vien sagaidīt, kad varēsi iet gulēt. dienas paiet transā.