ludza - October 18th, 2007

ir ļoti grūti dzīvot, ja nepatīk savs ķermenis. nepatīk, kā izskatās drēbes, nepatīk smērēties no rīta ar ķermeņa losjonu, nepatīk skatīties spogulī, nepatīk atsmaidīt puisim, kas uz ielas uzsmaida. kad nepatīk kā izskaties, tad slēpies pat uz ielas, ar domu "kaut tikai mani neieraudzītu kāds pazīstamais". bet vienmēr jau sanāk tā, ka tieši šādās dienās uzskrien virsū tam savam īstajam un vienīgajam. nu, kā toreiz, kad man patika tas bārmenis, un, kad es viņu beidzot satiku, es naktsklubā atrados savas mammas vecajā kleitā, omītes dzintara krellēm ap kaklu un nespēju izmocīt nevienu vārdu par to, kāpēc man matos ir ruļļi. ej un taisnojies tagad, ka patiesībā esi normāla meitene, bet, zini, gadījās - nebija plānots, ka, pateicoties normālam alkohola daudzumam, 80.to pasākums dzīvoklī "nē,mēsnerādīsimiesārānomājas" beigsies vecrīgā...

tā vietā, lai šomēnes maksātu par dzīvokli, es vakar un šodien gāju šopingā, kā rezultātā esmu apbruņojusies ar cepurēm, cimdiem, šallēm un mēteļiem tieši tādā daudzumā, lai nesaltu, pat ja man atslēgs apkuri manas nemaksāšanas dēļ. var jau būt, ka būs jāsēž aukstā dzīvoklī, za to darīšu to skaisti.