ludza - October 12th, 2007

zajebala justies kā durai, kuru neviens īsti nerespektē. man viņš vienkārši besī ārā. enerģijas vampīrs, kurš man liek justies kā 8gadīgai meitenei. nu, nav mums nekāda cilvēciskā fīlinga, nav un viss. viņš manī rada to "nezinukurliktsavasrokasunkajas" sajūtu, bet ne jau tajā "manviņšpatīk" ziņā, bet gan "esesmudura" ziņā.

man tiešām riebjas tādi cilvēki. un, ja man nebūtu kopā ar tādiem jāstrādā, citā situācijā es viņiem vienreiz tā liekulīgi uzsmaidītu un tad visu pārējo savu mūžu konkrēti izvairītos. nu, nepatīk tā sajūta, ka kāds ar mani psiholoģiski var spēlēties. vienkārši neciešu.

un vispār, kas tā par stulbu tendenci draudzenēm, ka tad, kad viņām parādās puisis, viņas vienkārši vairs absolūti par tevi nekēro?? un tajā brīdī, kad tu beidzot pārstāj viņai plīties virsū ar visiem saviem uzaicinājumiem, kurus viņa 100 reizēs no 100 noraida, un sāc dzīvot savu, atsevišķu dzīvi, beidzot vairs neatvēlot viņai tajā svarīgo drauga, kurš vienmēr blakus, vietu, viņa ņem un atļaujas apvainoties uz tevi, ka tu esot palikusi iedomīga un ATTĀLINĀJUSIES.

un, kad tu viņai tā drusciņ uzbrauc ar jautājumu, vai viņa, piemēram, zin, kā tev iet, jo tev personīgi liekas, ka tu zini tikai, kā iet viņai (vai pareizāk, kā viņai ik pa laikam neiet ar puisi), jo viņa nekad nepapūlas pat atbildēt uz tavu komentāru par, piemēram, to, ka tu neesi dabūjusi stipendiju (kas tev patiesībā ir ļoti svarīgi), visubeigās tad viņa apvainojas un brauc tev pretī - a tu jau man nestāsti. nu bļin, a viņa klausās???

es esmu apvainojusies, goda vārds.

gribu pierīties, peldēt, filmu un gulēt.

un vēl es gribu, kaut mēs nespēlētu to, ka esam kopā. kaut mēs tiešām būtu iemīlējušies. bet man sev jāatzīstas, ka nu jau viņš nav vienīgais, kas spēlē. nožēlojami. diviem brīviem pretēja dzimuma simpātiskiem cilvēkiem, kas pēc visiem pieņemtajiem parametriem sader, bet kuriem nav ne mazākās seksuālās intereses vienam par otru, pavadīt vakarus kopā, izejot sabiedrībā un uz jautājumu "vai jūs esat kopā" atbildēt ar "jā", kamēr otrs nedzird. un šī izlikšanās jau sen vairs nav slēpta. es to zināju, bet tagad to zin arī viņš, un tagad es kļūstu vēl jo nožēlojamāka. lai gan nožēlojams ir arī viņš, jo viņš zina, ka es zinu.