ludza - Post a comment

mana dzīve patiesībā ir sūdīgi uzņemta holivudas filma. būtībā stāsts ir par vientuļu meiteni. fonā gandrīz nekad neskan mūzika, bet toties ļoti spilgti ir dzirdami apkārtējie trokšņi. filmas sākums - tumsa. rīts. zvana modinātājs. ieslēdzas gaisma. modinātājs tiek nospiests, kaut kāds kunkulis izveļas no gultas un tipina uz vannasistabu. dušas skaņas. fonā televizors un radio. tuvplāns - mute strēbj tēju. skaļi. nožvadz atslēgas. ar klabošiem zābakiem lejā pa kāpnēm. tramvajs. seja, kas vienaldzīgi lūr ārā pa logu. klab, klab, klab. papēži. darbs. čau. vien poza pie datora. smaids par citu jokiem. atstrādāts. eju pusdienās. ar kādu. uzlieku priecīgo masku. jokoju. nākamais kadrs - pilnīgi nopietna meitene iet atpakaļ uz darbu. tā, it kā smaids darbotos uz principa on/off. pēc darba kaut kāda figņa. kino. vakariņas ar kādu. eju ciemos. tajā laikā on. tramvajs. off. vienmuļš skatiens ārā pa logu. apkārtējie šņaukājās. klab, klab, klab, ļoti lēnām kāpju pa trepēm. atgriežos savā tukšajā dzīvoklī. tāds pat apģērbies stāvs skatās uz sevi spogulī. ilgi. un nevar saprast, kas tas tāds ir tur pretī. televizora skaņas. radio. zobu tīrīšana. grāmata. gaisma nodziest. tumsa. rīts. zvana modinātājs.

tieši kas no tā visa ir tas, kas mani šeit notur??