laikā
Jan. 3rd, 2013 | 02:25 pm
From:: ludza
Laikā, kad visi apkārtējie pieraksta ikgadējās apņemšanās, ko darīt man, kura ir pazudusi laikā un telpā? Kura atrodas tūkstošiem kilometru no vietas, kuru es saucu par mājām, un māju sajūta kā tāda nupat, nupat kļūst aizvien izkropļotāka, tās robežas izplūst, līdz izzūd pavisam. Ko darīt man, kurai ir tikai viens vienīgs mērķis šajā gadā - izdzīvot līdz braukšanai mājās. Uzstādīt apņemšanos atrast, kur īsti ir mājas?
Es šeit atbraucu, lai, ļoti klišejiski skanēs, iegūtu jaunu pieredzi. Ticot tam, ka saņemam to, kas mums ir vajadzīgs, vai man šis ir vajadzīgs? Vai arī šis ir tāds kā spēriens pa pakaļu, saproti jel, ka pietiek bēgt un atgriezies beidzot mājās? Bet kur?
Jebkurā gadījumā ko darīt mums, apjukušajiem? Kādas vēlmes uzstādīt mums, kas ne tikai neapjauš, ko lai uzraksta uz tās lapiņas, bet arī, ko vispār gribēt no šī gada?
Gribēt klasisko vēlmi - love, love, love? Es nezinu, vai es to vairs gribu. Pēc savas pēdējās attiecību pieredzes, es nezinu, vai spēju vēlreiz pārvārīt to stulbo rozā briļļu periodu, vai spēju vispār pielāgoties attiecībām kā tādām. Man vairs nav bail no attiecībām, bet es sāku apšaubīt, vai es vēlreiz to gribu, jo līdz šim man ir bijusi sajūta, ka tas ir sasodīti smags darbs, kas neatsver ieguldītos pūliņus.
Gribēt karjeru un naudu? Es jau vienreiz esmu sapratusi, ka diemžēl karjeriste no manis nesanāks. Gribēt kapāt desmit stundas dienā, lai izkarotu lielisku (pēc sabiedrības standartiem) darbu? Lūk, esmu izaugusi no tā, lai kaut ko darītu tikai tāpēc, lai kādam kaut ko pierādītu. Zinu, ka biznesa lauciņš karjerā nav piemērots man. Ar to es domāju, ka nebūtu gatava par to cīnīties zobiem un nagiem. Bet nezinu neko citu, ko es gribētu/varētu darīt.
Gribēt apceļot pasauli? Nupat ir pagājis tieši gads, kopš es to daru. Lēnām sāk pazust vēlme kaut kur braukt un kaut ko skatīties, jo, kā izrādās, var nogurt arī no ceļošanas.
Gribēt uzlabot fizisko formu? Jā, kā parasti, bet tas nav nekas jauns.
Es nezinu, ko vēl lai grib. Man liekas, ka kaut kādā brīdī manī ir atkal nomiris dzīvesprieks. Un, sasodīts, es vairs negribu nekur braukt, ne uz Himalajiem, ne uz Karību salām, man vairs neko no šitā nevajag. Es vienkārši gribu mājās.
Es šeit atbraucu, lai, ļoti klišejiski skanēs, iegūtu jaunu pieredzi. Ticot tam, ka saņemam to, kas mums ir vajadzīgs, vai man šis ir vajadzīgs? Vai arī šis ir tāds kā spēriens pa pakaļu, saproti jel, ka pietiek bēgt un atgriezies beidzot mājās? Bet kur?
Jebkurā gadījumā ko darīt mums, apjukušajiem? Kādas vēlmes uzstādīt mums, kas ne tikai neapjauš, ko lai uzraksta uz tās lapiņas, bet arī, ko vispār gribēt no šī gada?
Gribēt klasisko vēlmi - love, love, love? Es nezinu, vai es to vairs gribu. Pēc savas pēdējās attiecību pieredzes, es nezinu, vai spēju vēlreiz pārvārīt to stulbo rozā briļļu periodu, vai spēju vispār pielāgoties attiecībām kā tādām. Man vairs nav bail no attiecībām, bet es sāku apšaubīt, vai es vēlreiz to gribu, jo līdz šim man ir bijusi sajūta, ka tas ir sasodīti smags darbs, kas neatsver ieguldītos pūliņus.
Gribēt karjeru un naudu? Es jau vienreiz esmu sapratusi, ka diemžēl karjeriste no manis nesanāks. Gribēt kapāt desmit stundas dienā, lai izkarotu lielisku (pēc sabiedrības standartiem) darbu? Lūk, esmu izaugusi no tā, lai kaut ko darītu tikai tāpēc, lai kādam kaut ko pierādītu. Zinu, ka biznesa lauciņš karjerā nav piemērots man. Ar to es domāju, ka nebūtu gatava par to cīnīties zobiem un nagiem. Bet nezinu neko citu, ko es gribētu/varētu darīt.
Gribēt apceļot pasauli? Nupat ir pagājis tieši gads, kopš es to daru. Lēnām sāk pazust vēlme kaut kur braukt un kaut ko skatīties, jo, kā izrādās, var nogurt arī no ceļošanas.
Gribēt uzlabot fizisko formu? Jā, kā parasti, bet tas nav nekas jauns.
Es nezinu, ko vēl lai grib. Man liekas, ka kaut kādā brīdī manī ir atkal nomiris dzīvesprieks. Un, sasodīts, es vairs negribu nekur braukt, ne uz Himalajiem, ne uz Karību salām, man vairs neko no šitā nevajag. Es vienkārši gribu mājās.