ludza - Post a comment

šodien ir tā diena, kad varētu objektīvi aprakstīt savu situāciju un subjektīvi aprakstīt savas izjūtas, bet fig tas man kaut ko dos. šodien ir tā diena, kad manī ir viens milzīgs emociju kokteilis. ir kaut kas dikti, dikti sāpīgs, tad vēl kaut kas ļoti sērīgs, tad vēl kaut kas dikti melanholisks, tad kaut kas dikti laimīgs, dikti priecīgs, dikti samulsis un dikti puspanikā. lūk, šādos brīžos es saprotu, ka esmu drusku pieaugusi. jo no vēnu griežamās mūzikas klausīšanās esmu pārsviedusies uz dikti pragmatisko domu, ka šitās visas emocijas vienkārši vajadzētu salikt burciņā, nolikt plauktā un vienkārši iet gulēt.

ir kaut kāds pusstāvoklis, kad gribas raudāt un vēl gribas apcerēt kaut kādus nenormāli labus brīžus un sapņot par izlaišanos savā dīvānā, bet tu saproti, ka šitā visa emocionālā plosīšana tev vienkārši neko nedos. iešu ka nu vienkārši gulēt.

un piebildīšu, ka, lai vai kā, nekur nav tik labi kā mājās.