ludza - invention of lie

vakar vakarā radās drausmīga vēlme, lai viss būtu kā filmā "invention of lie" - t.i., mēs nespētu melot. tā nepārtrauktā lomu spēlēšana, noklusēšana, aplinkus jautāšana, man tas ir līdz kaklam. kaut vienkārši varētu džekam, kas patīk, pateikt - eu, klausies, tu man liecies nenormāli seksīgs, davai pamēģinam sabīdīt nopietnas attiecības? kaut varētu priekšniekam pateikt, ka man zēbē šitais darbs un citreiz es esmu tik dusmīga uz viņu, ka varētu piekaut. kaut ejot uz randņiem varētu mierīgi teikt, ka es esmu nenormāli apmulsusi vai arī ka patiesībā es vienkārši gribu, lai man izmaksā vakariņas, jo man viņš neliekas pievilcīgs. kaut varētu beigt staigāt ar nopietnu seju pa ielu un tēlot pieaugušu. kaut varētu kaut kādiem investoriem pateikt - man nāk smiekli par šīs tikšanās nopietnību un jums ir visneglītākā seja, kādu es jebkad esmu redzējusi.

tā taču būtu tāda brīvība, visi tie samocītie biznesa mītingi, samocītās sarunas, nepateiktais divu cilvēku attiecībās. ja nevarētu melot, viss būtu daudz vienkāršāk.

bet nav jau tik slikti, vai ne, ja ārā ir tāda ziema? un es saku - screw you, es bastoju darbu un laižu uz kalnu! pietiek izlikties, ka es strādāju!