DIENAS

visi cilvēki neizšķiras.
Un man ir vismaz viens piemērs - ģimene, DAUDZ bērnu, vecāki ticīgie... jaunākajam bērnam ir 20 gadi.

vēl viena neizšķīrusies ģimene - 3 pašu bērni vēl 5 pieņemtie. Dzīvo patiesībā laimīgi.. laulātajiem aptuveni 45 gadi

un tam, ka "visi" tikvaitā izšķiras, nav nekāda sakara ar Tevi, ja Tu precies mīlestības dēļ un precies, solot tam cilvēkam būt ar viņu gan priekos gan bēdās (tas nozīmē - neaizlaiztier krīzes situācijā) un precies ar nodomu šo laulību laikā doto solījumu arī turēt.
Ideāli, ja jūs abi divi ticat tam ko darat.

Neuzskatu šādu "Bet Tu paskaties kā visi šķirās!" argumentu par pietiekamu.

bet tas ka veel nav izshkjiirushies neko nenoziimee veel var visaadi buut

Kāds tam sakars ar TEVI?

manupāt (es atkārtošos): tas, ka visi citi šķirās nav nekāds arguments TEV nešķirties? Vai tiešām Tev ir jādara, kā visi?
Galvenais ir ticēt un darīt to, ko vēlies.. štrunts, ka citi šķirās! Kāds tam sakars ar TEVI?

RRR.

es vienkaarshi neticu ka var buut arii laimiigas beigas

Nu tā jau ir Tava problēma nevis to visu citu.
Un tam nav sakara ar mīlestību..

Nu vienvārdsakot - pati vainīga.

man vienkaarshi nav pozitiiva piemeera taapeec man arii nav kam ticeet

Dievam tici?
Ja jā, tad būs vieglāk saprast
ja nē, tad .. varbūt arī nebūs.

Tieši tapēc, ka man bija jādzīvo sūdīgā ģimenē, es ticu, ka var būt arī nesūdīgi!
Ne vienmēr vajag piemēru, lai kaut kam ticētu..

Tu vispār kaut kam tici?
Kaut vai savai nākotnei, vai saviem spēkiem.. SEV Tu tici?

RRR.

es ticu tam ka pasham viss ir jaadara neviens cits nedariis jaa var teikt ka es ticu sev
dievam nee