| 12:20a |
2/5
Diena ar ģimeni.
Smaida un jaukuma piepildīta, palīdz aizmirsties un vēlreiz apzināties, ka tādas lietas nemainās, mēs viena par otru pastāvēsim mūžam un lai tur vai kas! Un tāda apziņa silda, ir vieglāk..
Grāmata jau tuvāk beigām un droši vien prasīsies te uzrakstīt kādu recenzijai līdzīgu rakstu. Solās būt labas beigās.
Un zem visa šī es pusi no dienas cīnos ar greizsirdību. Ha, nu nopietni? Gadiem nebija tā. Pa lielam bija vienalga, jo nemaz nebija iemesla, pat ne niecīgu tikšanos. Vienmēr likās smieklīgi klausīties draudzeņu žēlabās, par to, ka tiekas ar citām, dievodamies, ka pa draugam. Man tas likās smieklīgi, es tādas sajūtas nepazinu.
Kaut gan no otras puses, vienmēr ir bijis tā, ka es apzinos to, ja kādreiz būs jāiet prom, tā būšu es, nevis otrs cilvēks. Jau no paša sākuma. Tad varbūt nebija tā, kā likās? Bet es ilgi un ļoti stipri turējos..
Bet vispār, klausoties mūziku, dienas doma - es gribētu, lai manās kāzās spēlē Sus Dungo. Par to nekad nebiju domājusi. |