| Ir tikai šis tagadnes mirklis |
Oct. 17th, 2016|11:54 am |
Un prāts, kā tāds ērcīgs nepaklausīgs bērns atkal grib spītēties - mētāties no pagātnes uz nākotni, urdīt bijušo - neliekoties mierā, un meklēt glābiņu saulainajā nākotnē. Tā visa nav, ir tikai šis ieelpas un izelpas mirklis, lai kāds arī tas būtu, dzīve ir šurp atvedusi, un tam noteikti ir iemesls.
Kad domas aizved uz prāta getto, nekas jēdzīgs nepaliek pāri no cilvēka - zūd mirklis pēc mirkļa, moments, kurā ieelpot sauli aizslīd un tad pamazām nākas attapties prāta uzbūvētos labirintos, bez sajēgas kā tikt no tiem ārā. Sāpes, dusmas, bailes, lieliskas mācībstundas tam ko spēj paveikt prāts kļūstot nevaldāms. Ekspektācijas, cerības, ilgas - tā visa vēl nav, vai tamdēļ esi nācis šeit, lai būtu tur - pirms tam, vai tur - pēc tam?
Ak mācīties apgūt mirkļatvērēja arodu, transedentālā tagadnes sērfera diplomu iegūt, ak cik šis mirklis svēts un skaists, kluss un esību caurvijošs, netverami priekā vibrējošs. Prātu disciplinēt, caur ieelpas izelpas ritmu zinot, ka lielākais dārgums, kas mums ir dots ir tieši šī sekunde, starp pagātni un nākotni un nekā cita nav - tikai lēmums par miera upi tapt un slīdēt cauri visiem un visam. Dod Dievs spēku un apzinātību, novērtēt atkal un atkal - to kas un kā ir! |
|