| Guli/Neguli |
Aug. 13th, 2017|06:35 pm |
Esmu iekāpusi vasaras intensīvo notikumu virpulī. Negulētās naktis, bez apreibinošajām vielām ir fantastiskas. Pulsējošas kājas un muguras muskuļi, un kilometru tonnāžas - atmiņu krājkasē. Jūra, ugunskuri, un mazie satraukumi. Attīrīšanās, kas vēl aizvien mijas ar klusu izmisumu mirkļiem, jo tiecība paliek, alkas tāpat, bet tas vairs nav viens konkrēts cilvēka magnētisms, kas neļauj mierā būt. Ir tik daudzi viņi, visi ar saviem rēgiem, tieksmēm un skatienu zipšņiem, kad apsolītais sev- taupīties, augusta svelmē, ir viegli zaudējams, bet nepazaudējams, jo bailes ir stiprākas - atdoties, svešinieku enerģijas solījumiem, jo taču paliek fundementālā dzimumu starpība - lai ļautos. Un es neļaujos, ticībā, ka ilgtermiņā, tas nesīs man pašai treknus augļus. Es iemanos uzlādēties vien no ēterī esošās spriedzes, starp divām pulsējošām dzīvības formām.. un aktuālāks paliek jautājums man pašai - Vai maz manas mūžsenās alkas atdoties vienam, reiz nesīs gribēto? Vai es mācēšu būt - SIEVA..?
Ir tik daudz cerību, sapņu un asaru no pakrūtes vēl neizrautu, ticēt un cerēt, ka nāks viens un viss būs pasakā tīts- nemāku. No manis pašas saknes aug turp, kur miers un laime mīt, bet kā lai savij kopā tā, lai abiem labi ir.. ak kur gan Tu esi - mans siltais biedr..? Gana gaidīts, mēģinam?! |
|