| |
[Jul. 11th, 2017|01:08 pm] |
|
Kaut kādā brīdī pašcieņa, par spīti pagātnes pazemojumiem, izaug gana liela, lai teiktu nē, tiem, kas nav pelnījuši - jā. Un pienāk tas mirklis, kad sāc apzināties, cik liels ceļš noiets un cik tāls vēl ejams - pašmīlestības skolā, kurā katra jauna diena ir iespēja mācīties, vai nu no atkal nenoliktiem eksāmeniem, vai nu no cilvēkiem, kam mīlēt sevi ir visdabiskākais stāvoklis. Paštransformācija kā dzīvesveids. Es protams ceru, ka pienāks diena, kad miers būs permanents un siltums pret sevi un pasauli tāpat, bet pagaidām, kāmēr tā nav, visi plāni, velmes un darbības ir vairākkārt jāizlaiž sietam - vai šādi rīkotos, kāds, kas sevi īsteni ciena un mīl? |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}