| |
[Feb. 25th, 2020|04:45 pm] |
čau ciba,
ir pagājis laiks, kādi gadi piecpadsmit.
zini, es mēģināju rakstīt citās platformās pat tai dullajā sejas grāmatā. Bet nekas nelīdzinās Tev. Es zinu, ka pārsvarā cibu lieto, nu teiksim tā bohēmiska dzīvesveida piekritēji, bet ko var darīt, ja Tu man esi Tik tuva. Un vai arī es kaut kur zem visiem saviem ''pareizajiem'' slāņiem arī galu galā neesmu vēl viens dullais, kas izraksta sevi ārā, šajā klabošajā realitāte...
Un vispār tik daudz, kas ir noticis. Nobriedis un atmiris. Daži sajūtu sīpoli manā augsnē stāv un - vai uzziedēs šo pavasar, to radīs laiks. Un varbūt tikai pēc dažiem mēnešiem, es izrakšu tos un smiešos, gardi un saldi domādama, ka tie mani kaut kādā veidā ir pietuvojuši tam lielajam sajūtu izvirdumam, kas ar katru dienu nāk tuvāk - mirklis, ko es gaidu jau trīs gadus, svētais - saplūšanas brīdis ar savu Karali.
Ir smieklīgi, cilvēku likteņi it visi - no Lielās esības perspektīvas, protams arī mans. Mazie atomu uzplaiksnījumi lielajā visuma katlā <3 |
|
|