| Gribas uzrakstīt, jeb Sveika Ciba |
[Nov. 2nd, 2018|12:28 pm] |
|
Un vasara protams ātri vien paskrēja un re kur Rudens tepat. Klabinos citur. Gaidu brīvdienas no pienākumiem un sapņoju par Korsiku un Štatiem. Vakar izplūdu asarās beidzot, palika vieglāk. Šodien tā jocīgi. Saprotu, ka ir ko dziedēt sevī, slāņus un slānīšus. Vasarā viegli aizmukt no sevis un distancēties no rētām, bet rudens un ziema, tas ir laiks, kad vest sevi kārtībā, jeb rati jāgatavo Ziemā. Tad nu acīmredzot esmu nobriedusi jaunam iekšdarbu posmam, lai nākamvasar var vēl tālāk un dziļāk ripot un piedzīvot. Jo aizgājusī vasara bija fantastiska, un domāju tā nopelns ir visa tā, kas sakārots sevī pa pagājušajiem diviem gadiem. Ir areāli, kas aizvien ir tikai pa kripatiņu sadzijuši, un kas paliek un pūžņo, atvērtas rētas. Lai cik ar sevis izvēlētām metodēm cenšos dziedēt - ar vienu soli uz priekšu, diviem atpakaļ, un tā pa cikliem un apļiem, atsitos, pret pagaidām neaptveramu iekšējo sienu, kas acīmredzot ir mana nākamā attīstības posma slānis. Iekšpusē sāp, bet gribas lai ir citādāk, jo tagad zinu, ka var būt citādāk. Izkāpt, no drūmā - iekāpt ziedošā priekā. |
|
|