| - Pašrefleksija pusnaktī - |
[Jan. 7th, 2018|11:23 pm] |
Gada beigas un sākums nebija no vieglākajiem. Iegrimu vietās, kurās vēl nesen šķita, ka vairs neatgriezīšos. Acīmredzot ir nesakārtotais, vēl gana daudz manī, ja notiek tā kā notiek.
Domāju par savām bailēm.. par to, ka bail, ka nekad šai dzīvē nevarēšu izveidot skaistas, stabilas un harmoniskas romantiskas attiecības ar vīrieti, un par to tikai vairāk mani biedētu fakts, ka Dieva tik tiešam izrādītos, ka nav.. ka šis viss ir vien mūsu ģeniāli sarežģītā prāta radīta spēlīte, kurā maldīties pašiem..
ir sapņi, kas dod vēl spēku, bet tuvākajā laikā esmu nolēmusi pieņemt lēmumus, kas mani pietuvinās tiem, vai galēji šos sapņus no maniem dzīves plāniem aizvāks.. pietiks sāpēt, un upura lomā spēlēt, laiks rīkoties un skatīt acīs savas dziļās bailes.. |
|
|