| Saprast / nesaprast / Pārprast |
[Dec. 3rd, 2017|06:04 pm] |
Man gribētos teikt, ka ir pilnīgs - čau, bet tomēr tai pat laikā es domāju, ka nav jau tik traki, bet gribas izlikt, vismaz te cibā, to sāpi, aizvanojumu un besi un protams nesapratni.. kas pie velna šeit notiek?
Melnā tēja, visvisādi pasakaini adventes vainagi saražoti, bet gribas mieru un to sajūtu, kas ķeras sapņos, nu to vieglumu un siltumu un tās skavas, un pirkstus cauri tiem vijīgajiem matiem, un tad ir pļaukas no realitātes un mēģinājumi atšķetināt, zoom out, lai var paskatīties uz situāciju ar svaigu galvu. Meditācija - Izglābs pasauli. Bet tas ko es tik tiešām esmu iemācījusies - ir reaģēt lēnām, nebūt tik spontānai, jo lielākoties tie impulsīvi pieņemties lēmumi izvēršas galvassāpēs. Un jēziņ, kā man gribas atsvabināties no domām par viņu. Kā lai apmāna sevi un to pieķeršanās uzburto ainu sevī.. Es tik veiksmīgi izvilku gandrīz nedēļu, ar aukstumu ar svaigumu sevī, bet - zvāgš - aizgāju pie terapētes un viņas domas, ka šis viss tā vienkārši nebeigsies un pēc dažām stundām jūtu vārgmi iekšpusē un vadzi, kas lūzt - atkal saaukstēšanās formā.. atrast to līdzsvaru nepieciešams, bez pārmērīgas ieniršanas un bez pretošanās tam ko jūtu.. ar cieņu, pret savu sirdi un sajūtām, citādi šī uzspēlētā vienaldzības taktika, var novest mani tur kur biju pagaišziem.. un atgriezties tur nav velmes.
.. un ko pie velna es domāju, kad izvēlējos nākt šeit uz zemes? Spēlēt šo cilvēcisko sāpju ciklu, tās augšas un lejas, tās brūces dzīstošās un no jauna plēstās.. mirstīgā miesā iesprostota, tik jūtīgā ar mūžības spēku sirdī, cīnoties par taisnību un balansu..
Kas ir manas mācības? Ko es vēl nesaprotu, ka nelaiž mani vaļā..?
Un pirmais decembris taču tikko un pilnmēness, un es dusmas sevī turu..
Palaid Palaid vaļā, lai Tavs trauks atkal pilns taptu, vecais saturs jālej ārā..
Bet kā..? |
|
|