| Novembris |
[Nov. 1st, 2017|12:13 pm] |
Sakārtoju galdu un plauktus. Sašķiroju pildspalas, zīmuļus, flomāsterus. Aiz loga šorīt sniegs. Sākumā miers un labsajūta. Un tad kaut kā viss tas murškulis, kas neliek mieru metas virsū. ( Mediācija. Juristi? ) Es nezinu, kamdēļ, ir cilvēki un notikumi, kas vienkārši paliek. Bet laiks iet, kā tad savādāk. Gan jau arī šie mezgli atšķetināsies. Smuka, mierīga migla - virs meža stāv. Es arī tā gribu. Un gribu siltuma kokonā būt un gleznot jūru - šādu ietītu dūmakā un veļu čukstos. Un laiks, tik mežonīgi auļo, kad slimo. Un domas tik ātri sākušas materializēties realitātē, nedaudz baisi un nedaudz nē. Šeit mežā ir labi, kopā ar dabas gariem elpot rudeni. |
|
|