| Miglas vāli |
[Sep. 22nd, 2017|09:03 am] |
Aij kā man tīk rudens rīti. Un mežs ar saviem slapjajiem sūnu ceļiem, kur izvingrināt kājas skrienot. Klausies - pak pak, ko var sajaukt ar Dzeņa klaudzieniem.. pak pak pak, kāds augšpusē un sirdi klaudzina.. pak pak pak. Un tas kontrasts ar pilnīgu mieru tur un pilsētā.
Un rīta dvaša Tava sveic, noklīdušus smaidus.. :) Pilna soma krāsu un prom uz jūras malu savu, mīlestībā dīgt. |
|
|
| Dzīvo dzīvi - plūsmu ķerot |
[Sep. 22nd, 2017|11:27 pm] |
| [ | music |
| | Ben Howard - Keep Your Head Up | ] |
...It kā septembra saule, jau nebūtu gana sildījusi mani.. ceļā man atkal Tu. Šoreiz biju gudrāka, mirklī, kad skatos Tavās acīs, koncentrējos uz savu ieelpu un izelpu, kaut jutu sirdi klaudzot, bet ieelpa un izelpa, palīdz mierā, homeostāzē būt.. gandrīz. Un tad klusums, viss apkārt apdziest.. esi Tu un Tavas ziedošās acis.. Pēc mirkļa jau- jahtu masti vējā klaudz, un otām rokās, vēroju, kā pa ūdens virsmu Tu slīdi prom.. prom prom prom. Allaž prom.. Un es domāju, par mazajām sakritībām, pagrieziena punktiem, lēmumiem un smalkām izvēlēm, kas aizveda turp.. tiešu tur un tad.. It kā, šis viss ir - norunāta spēle, sen, pirms šīs dzīves, uzrakstīta teātra luga, kurā Tu spēlē lomu - Neparedzami paredzamais tips, kas māca dziļumu, un allaž dodas prom. It kā pirms tam, mēs noslēdzām līgumu, ka būsi - Tas kuru šķitīs, mīlēšu, kā vīrieti, bet ar laiku daudz plašāk un visaptverošāk.. lai beigu beigās nonāktu pie tā.. ka Tu, tāpat kā visi citi - šeit atstaro attieksmi un jūtas pret pašu sevi..
Bet tā apziņa, tikai mudina - man darīt to ko sevī jūtu, piemēram - karstot aizvējā, skatienam grimstot Daugavas dzelmē, celt no tās ārā - nelielu dzejoli par Dievu, un atstāt, aiz Tava auto vējstikla.. un tas viss, lai es uzticētos dzīvei, un visu notikumu lielākai jēgai..
Un galvā skan - Tavi vārdi un mulsums.. tie kas lemti, tie BŪS. |
|
|