| Mirklis bez domām.. |
[Jul. 18th, 2017|07:17 pm] |
Mirklis bez domām, un skaņas fonā izšķīst.. un kas ir šī drebošā sajūta ekstremitātēs, ņemot rokās otas, pēc tik ilga laika atkal..? Bet iekšās ir miers, visaptverošs, labi pazīstams harmonijas klusums, it kā es būtu apsolūta klēpī, it kā es vairs nebūtu vientuļa sala, bet daļa no okeāna.. Kas ir šīs sakritību virknes - zinot, ka Tu min ceļus tepat pirms/pēc manis..? Kas ir šī pilnīguma izjūta gleznojot un atdošanās mirklim, kurā skaidri sajūtu esam Tevi līdzās..? Vai tas ir vasaras neprāts..? Vai Dieva plāns? Vai senu sāpju atviļņi.. nerealitātes, ilgu un sāpju mistrojums, kas šķaidās ar pacēluma, labpatikas un visaptverošas dailes mirkļiem, it kā mana dzīve būtu Vudija Alena un Vesa Andersona filmu kokteiļa scenārijs + ar Murkšķa dienas elementiem.
Dod Dievs man mieru un skaidrību. Un spēju saglabāt kursu - tuvāk sev, tuvāk manas dziļākās esības potenciāla attīstībai. |
|
|