| Mirdz, un svaigi pļautas zāles smarža |
[Jun. 8th, 2017|03:00 pm] |
Un vispār man ir baigais prieks, par visiem, kas kaut ko dara, taisa reti kam vajadzīgas iedvesmojošas kartiņas, bārus, gleznas, bļodas, sacīkstes, plānotājus un puķu zīmēšanas meistarklases. Un kaut kā kust viss pamazām uz priekšu - latviešu hipsteri uzdarbojas, malacīši. Varbūt arī manī viendien atgriezīsies motivācija līst no komforta rāmjiem ārā, atkal. Varbūt, viss var būt.. gads pagājis, kopš izdegu. Kā lai atkal mirdzēt sāk..? Bez vienīgās motivācijas, kas šai dzīvē bijusi.. visi Viņi.
Kā lai atrod tik pat spēcīgu grūdējspēku pašai sevī, bez ārējiem stimuliem - gruzdēt sāk? Vīrieši ir kā kokaīns manai dvēselei, īsu laiku iedarbīgi, bet ilgtermiņā iznīcinoši. Kā, lai nokāpj no vispazīstamākās vielas šeit - iemīlēšanās degsmes, un atrod kaut ko spēcīgāku vietā? Kaut ko, kas neienes visu manu būtību atkal grāvī? Kā lai atrod to, kas neliek upurēt savus lelos sapņus, tikai, lai kāds kam sākotnēji vien par ķirsīti manā dzīves desertā lemts būt, top visā saldajā masā. Viņi, ir kā papildinājums, dekorācija, pār visu citu aizraujošo šeit. Es sajaucu nozīmīguma kārtību, un tagad jāmanās pa īstajām vietām visu likt. Slānis pa slānim, attīstības kūkā. Ieradumus piefiksēt un ļaut pēcpusdienas siltajam lietum aizskalot prom.. |
|
|