| Svaiga piparmētru tēja, mani virtuvē gaida |
[Jun. 7th, 2017|02:26 pm] |
|
Šodien - pavisam vienkārši atcēlu visus plānus, aizvedu meitu uz bērnudārzu, un gulēju ar vaļā logu. Vējš nēsāja pudeles pa pagalmu, vecā lapegle locījās, bezgalīgie kaiju kliedzieni jaucās ar bērnu klaigām un sirēnām. Miegā atguvu daļiņu sevis, krikumiņu no tā, ko reiz upurēju, lai diedelētu mīlestības žēlastību no vīriešiem. Taisnība ir - jāizjūt patiess riebums, pret vecajiem ieradumiem, lai kaut kas mainītos. Tā nevar turpināt, neviens ārpus manis to tukšumu iekšās aizpildīt nespēs. Tikai caur pakāpenisku un konsekventu sevis lološanu, to bedri manī var aizrakt, es pati, ar ļoti uzmanīgi izvēlētu ceļa biedru līdzdalību. Pārkārtot savas dzīves mandalu, tie paši ziedi, tā pati es, tikai cita struktūra, daudz cieņpilnāka un sevi apzinošāka. Ar mīlestību, ar uzmanību, ar maigumu. |
|
|