| - Tu esi dimants - Tevi nevar salauzt - |
[Jun. 5th, 2017|07:40 am] |
..Vakar pie jūras, sapratu, ka pirmo reiz kopš Ziemassvētkiem, skatos Daugavas ietekas - virzienā, un manī gandrīz, vairs nekas sāpīgi negruzd. Es varu mazliet tuvāk fiziski būt, vairs acis nesakāpj pilnas asaru. Dzīve neatgriezeniski sagrozījusies, tā, ka vienmēr ar asinssaitēm būšu sasaistīta ar to vietu.. It kā kāds būtu parūpējies, lai saikne nepazustu, lai es neaizbēgtu, vienmēr eksistētu stīga pie Tevis.. un agrāk, vai vēlāk, cilvēka apziņā ienāk domas par Dievu, likteni un kaut ko visaptverošāku, kā velme apreibināties, ķermeniskās dziņas un tieksme dzīties pēc taustāmiem labumiem, negribas nevienu nosodīt, bet bieži vien jūtos attālināta, no vistuvākajiem, tāda kā distance, aiza starp - mani un cilvēkiem ap. Vēl nesen centos apspiest savu sirdspukstu palīgā saucienus, sekot dzīvesstilam - sexdrugs&bezatbildība- attālums auga, ik mirkli, un visspēcīgāk tas veidojās pret mani pašu, mans kodols un būtība un tas ko darīju, jeb nedarīju - neveidoja simbiozi. Es šķēlos. Un tikai caur atkalpieļautām kļūdām es apzinos, ka ir ārkārtīgi rūpīgi jāklausās, lai starp baiļu, traumu un citām balsīm sadzirdētu - maiguma un pašmīlestības tembru. Tā ir vēl klusa balss, bet ar katru uzmanības un cieņs mirkli tā top mazliet dzirdamāka, pārliecinātāka, skaidrāka. Ar katru jaunu dienu manos cienīt un godāt, kaut gadās tā, ka līdzās nav neviena, kas to redz, atbalsta.. ir visādi, bet vissvarīgāk ir atkal un atkal ieelpot izelpot sevi, piedot. Likt plaukstas uz sirds un teikt sev - " es Tevi mīlu un pieņemu tādu, kāda Tu esi. TU ESI MĪLAMA - TIEŠI TĀDA KĀDA ESI. Un lai kas ko Tu darītu/nedarītu nekad to nespēs mainīt." Tā ir beznosacījuma mīlestība pret savu sirdi un augstāka spēka būtības izjūtas, pret katru no mums. Ja Tu nebūtu mīlams, Tu neeksistētu. Tu eksistē, tātad, Tu esi mīlestības vērts, lai arī kāds Tu esi, lai ko esi darījis pagātnē, kā mocījis un mocījies, pazemojis sevi - katra svaiga diena, katra jauna stunda, dod iespēju mainīt vārdus sevī, dod iespēju apskaut savas iekšas ar patiesu maigumu un līdzjūtību. Viss ir labi. Viss ir kārtībā. Tu esi burvīgs, tieši tāds kāds esi.. kaut uz mazmirkli pieņem sevi, uz mikrosekundi sajūti savu silto sirdi.. neļauj sliktam posmam dzīvē, likt domāt, ka visa dzīve būs šāda.. Tu mainies un telpa ap Tevi sāk plesties. Sadzirdi Dievu saullēktā un uzticies..
Katram ir savs uzdevums šai dzīvē.. kādam pašmīlestība ir dabīgs un pašsaprotams stāvoklis - man tas ir dzīvesmerķis, uzdevums, kas šīs dzīves laikā jaapgūst, ap šo brīdi, es iespējams esmu pabeigusi pirmo/otro klasi iekšējās pašmīlestības skolā. Ir ārējai pasaulei redzams minimāls rezultāts, man tas ir milzu darbs un sasniegums. Tas vēl ir trausls stāvoklis, kurā jābūt ļoti vērīgam, pret sevi, pret veco ieradumu spēku. Bet tas caurums domās starp veco paternu, un cieņpilno - top lielāks, kas palielina iespēju piefiksēt pašu domu, un izmanīt virziena gultni..
Un par visu vairāk, es novēlu sev un visiem, kam ir līdzīgs dzīvesuzdevums - spēku - just sevi, atšķirt Dvēseles balsi un sajust to tīro, kas ir ikkatrā un saudzēt un lolot sākumā sevi, un tad arī viss ap pakāpeniski, maz pa mazam sakārtosies.. šī ir pasakaina dzīvesskola, kurā katra kļūda top macībstundā, kas novirza atpakaļ virzienā uz sirds maģistrāli. Lai izdodas! |
|
|