| Re ku Tu esi siltā maija novakare |
[May. 28th, 2017|11:14 pm] |
Kukainīt
Re, kā Saule spīd,
iemācies sauli, kukainīt...
Re, kā lapele viegla un vāra,
elpo iekšā un Ārā.
skuja nedur tam, kas nav skujā gāzies,
kukainīt,...NEUZBĀZIES!
Kukainīt re, kā saule spīd,
iemācies Sauli,
...Kukainīt...
Un ceriņi kā lielas samta gubas pretī stāv, garām nepaiet. Iebāzt degunu un elpot, elpot tagadni un mazo neticību, ka vasara atkal IR šeit. Un cīnos ar sapņiem.. es zinu, ka nevajag, ar tiem cīnīties, bet sāp, sāp tas kontrasts ik reizi - starp ilūzijām un īstenību. Starp naktīm dreifējot zem atlantijas okeāna zvaigznēm, kopā ar Tevi. Kopā ar Tavu elpu, un viedzināšanu, nopietno pieri un sirmo matu ērkuli. Ir tagadne, kas vienkārši ir tagadne. Ir šis brīdis, par ko priecāties - ar pajumti, meitas zilajām, jūsmpilnajām acīm, maijpuķīšu buntīti uz galda, katru jaunu svaigu rītu, kaiju ķērcienos atrastu un saldējumu. Priecāties ir par ko, vien, patiesu dziļumu viss iegūst tik tad, kad turos pie Tevis.. savādi vai ne.. Vai Tu jūti manas ilgas sevī? Manus ilūziju tīmeklīšus šonakt atkal izmestus Akašas okeānā..?
Visdrīzāk ka ne.. tas kā allaž sākas un beidzas manī, manos imprintos un izdzīvošanas mehānismos. Sapņu trankvilizātors. Gribas, pārmaiņs pēc, iemācīties dzīvot bez tā.. |
|
|