| Uzticība |
[Jan. 8th, 2017|11:06 pm] |
Piesniguša meža elpa - sargā Tevi, zoles atstāj silā ilgu takas, līkumotās ceļa cilpās - uzej atkal sevi!
Virs meža pakauša krājas pilsētas oranžā dvaša, klusumā pinoties Tu dzirdi manu balsi - skaidri līdzi saucam.
Jūras ilgas uz mirkli norimušas, poseidona mute ciet, Tev- Dullajam Daukam, ceļš ir brīvs - ej un atrodi, to kā gadsimtiem alki, un zini vienīgā vieta kur slīkt ir vērts - mīļotās sirdī. |
|
|