| |
[Dec. 20th, 2016|05:23 pm] |
Un Tu saki - klusē.. aizver savas dvēseles vārtus ciet, nav vietas maigumam, un tam, lai kāds Tev atzītos. Jo protams Tu visu zini.. jau sen esi zinājis un nojautis, Tu mulsti? Kamdēļ Tu mulsti? Vai tamdēļ, ka tā nepienākas? Vai tamdēļ, ka viņas uguns, arī Tevī pašā jaunas pagales klāt met? Un ne jau šādi Tu biji iedomājies šo visu, un ne jau tā.. un kas būs pēc tam? Klusums? Bailes? Jaunas sāpes? Jauna mežonīga, nevaldāma vētra krūtīs? Un vecais draugs - neprāts, tepat līdzās? No kā Tev ir tik ļoti bail, ka nelaid viņu savā sētā? Trauslums, tas ir trauslums, kas Tevi tur grožos. Tu nesen esi savu iekšëjo dārzu vien mazliet apkopis, pēc rudens vētrām, salicis kaudzēs nolauztos zarus, vēl uguni neesi pielaidis, bet varbūt jau nāktos.. kapēc Dievs Tev deva viņu? Kamdēļ viņa atkal un atkal zogas naktīs Tev klāt un murrā? Viņa ir kaķe, un Tu viņas upuris, vai noķerdama Tevi viņa, apmierināta pieplaks pie Taviem sāniem, vai turpretī metīsies jaunas spēles citur meklēt? Tu nezini, un nezin viņa pati. Solīt viņa nevar neko, jo zin savu dabu, zin, ka šī dzīve ir amizants teātris, ilūzija, priekškars reiz kritīs un nepaliks pat atmiņas par šo, tamdēļ viņa spēlējas, ar tādiem kā Tu - nopietniem, dzīves apgrauztiem sirmiem pelēniem, un kad tāds pelēns kā Tu ir sprukās, jauns pelēns ķepās ķerams - atkal un atkal, nekad nav gana, tā bijis pirms tam, vai tā būs pēc tam..?
Viņa gracioza sēž sava troņa galā, nekustoties, viņa vēro Tevi. Ko pie velna tas nozīmē, Tu domā pie sevis, Tu nesaproti.. un reizēm nesaprot arī viņa, vien jūt, ka tā tam šobrīd ir jābūt, ir jāmedī, jo kamēr medījums bēg tikmēr iespējams ir viss! Pat tas, ka mežonīgs džungļu tīģeris top májās minkā, vismaz ārēji. Un tā jūs spēlējat šo spēli abi, un Dievs uz mākoņmalas sēž un smīn, par tādiem kā Jūs, kas sirdī tik silti un brīvi, viens otrā iekrituši esat, bez enkuriem un permanentām ostām - Jūs viens otra dabu zinat, un ja spēli reiz spēlēt beigsiet, tad divi tīģeri viens otram līdzās būsiet, un ar Jūsu spēku - Dievs klusi smej, Jūs šo pasauli Tuvāk tād - īstenajam potenciālam bursiet!
Laiks rādīs, laiks visu pa vietām saliks! |
|
|