| Es esmu debesis |
[Sep. 2nd, 2016|01:00 pm] |
Es esmu bezgalīgas debesis, reizēm ir dienas mākoņu pilnas, un dienas bez. Ir dienas, kad neredzu sevi un dienas, kad esmu skaidra mūžība. Mākoņi, kas nāk un iet, ir šīs pasaules notikumi, kuriem nav vērts pieķerties un asociēt ar tiem sevi. Viss nāk un iet, viss aizplūst. Nāk jaunas dienas, jauni saullēkti un es palieku es,vēroju mākoņus slīdam garām, reizēm tie paliek šeit ilgāk, lai es saprastu, kas jāsaprot. Viss aizplūst, aizplūst sāpes, aizplūst bēdas un paliek tikai dziļa, caurvijoša mīlestība. Es esmu debesis, Tu esi debesis, mēs visi esam debesis, kas reizēm asociē sevi ar mākoņiem.
Dod Dievs, klātbūtnē būt un ikdienas mācīties, to, kas jāmācas šeit ir. |
|
|