| mana loģika |
Nov. 1st, 2011|03:01 pm |
Es te secināju, ka manam vecumam un gēniem man ir tīri neko augums.
tad es sāku domāt par krūtīm (sieviešu un vispārīgi) un ienāca prātā
tās visas dāmas ar nošļukušajām ādām (reti kura saņema un atkopjas).
Mūžīgais "man ir bērns". MAN PAJĀT! no tā izskats uzreiz neuzlabojas.
Un tad es aizdomājos, ka nu fuck that shit. Vai tas ir tā vērts?
Izjāt augumu, ādu, zobus,matus bērna dēļ? un jautājums "kas ir svarīgāks
bērns vai ķermenis" ir TIK FAKIN DIVKOSĪGS. JO tad kāpēc taisīt maskas no jēriņu placentām utt?
Huļiš tava bērna dzīvība ir svarīgāka par jēriņa? Un arguments ka jēriņš neizdarīs neko cilvēces attīst
ibas labā. Kur garantija, ka cilvēks izdarīs? Un mana atbilde, mans ķermenis man ir svarīgāks.
Vismaz tik ilgi, kamēr es nevaru atļauties taisīt plastiku katru dienu. Nopietni.
Tāpēc es domāju pirms virināt kājas pa labi un pa kreisi. Bērnus var dabūt vairāk kā gribas, taču
mans ķermenis man ir tikai viens (par zobiem es klusēšu). boom take that bitches. |
|