| ir (pieļauju, ka no malas izskatīsies super stulbi) |
Mar. 7th, 2011|06:33 am |
Tātad pirmais, ko pamanīju ir fakini HUGE
atšķirība starp imaginary aukliņu un īsto aukliņu
vnk kā diena pret. Tā kā šī bija pirmā reize, kad es paņēmu
rokās to priekšmetu pa ILGIEM laikiem (gadi 8 toč pagājuši)
es vēl īsti nemāku apieties ar to, so līdzīgi kā ar stepperi bija
īsti nav skaidrs - kā tie cilvēki šito visu var izturēt :D
lekšanas ātruma dēļ kardio zonā iegāju pirmajās sekundēs 30? lololol
pēc vēl kādām sapratu, ka tādos tempos šitā lekt ne es varu, ne arī ir lietderīgi
So kamēr es īsti neesmu iemācījusies lekt Lēnām un Vidēji lēnām
bet nesos tā it kā man kāds ar cirvi pakaļ skrietu..
taisīš kko līdzīg HITiņam. un tā palēnām,kamēr samācīšos ko un kā darīt.
toties sapratu, ka rokām tas jā, JĀ!! palīdz labi. jau tagadiņ jūtās.
So riņķis lai paliek vakaram kā upnkts uz i.
īsti neticas, ka sīkāka būdama varērju izlēkāt tik, cik trenere lika,
apskriet nez cik apārtkortam un vēl "ķenguriņus" un tad vēl pats teniss
p.s. Neatceros, kad pēdējo reizi mans organisms uzreiz pēc miega bija
saņēmis tādu daudzumu svaiga gaisa :D |
|