|
Feb. 12th, 2010|01:05 am |
labbī! es apzinos, ka neesmu enģelītis un mana lielākā problēma ir mana mute tas būtu, absolūta nemācēšana paturēt savas domas pie sevis nereti cilvēki apvainojas par maniem izteikumiem lai gan man nav īsti skaidrs kapēc a) viņus tik ļoti uztrauc, ko es par viņiem domāju (i mean man taču uz viņu domām ir pajāt) b) negribi dzirdēt citu domas, nedari neko un nekur neej c) tas, ka kāds(es) tā saka vēl nebūt nenozīmē, ka tā arī ir, tās ir tikai attiecīgo cilveku domas, nekas vairāk d) kapēc man jāsaka manuprāt, kad es izsaku SAVU viedokli? tas taču jau tā ir skaidrs ://
secinājumi ir tādi: ka ja arī kāds grib pūsties - uzpriekšu :] mani nepiš tie, kas mani pazīst zin arī to, kad manus vārdus jaņem vērā, kad var laist garām un kad mani var sūtīt nahuj. |
|