| |
[May. 5th, 2011|04:39 pm] |
Sēžu barčikā, loku sidru, lasu grāmatu. Ieskrien iekšā onkulis. No sliekšņa pakliedz čau bārmenei. Paskatās uz mani
Paloka galvu un pieklājīgi pasaka labdien. Hahah esmu nodzīvojusi līdz dienai, kad mani bāros sāk sveicināt random cilvēki. Nav pirmā reize. Nice |
|
|
| |
[May. 5th, 2011|05:04 pm] |
Nedaudz bērnišķīgs jautājums man te ienācaprātā.
Kāpēc mirkļi kad cilvēks jūtas laimīgs ir tik īsi. Un pārējo laiku aizpilda
Ikdienas problēmas. Kāpēc nav otrādāk? |
|
|
| sakrājās. |
[May. 5th, 2011|10:21 pm] |
Blakus kāpņutelpā liekas ir ievācies kkāds jauns puika
Kurš piedevām liekas neko citu nedarakā pīpē uz balkona
un katru reizi kad es eju garām sauc "kis kis kis kisāāā"
tikai tad, ja eju viena, acīm redzot drosmītes nepietiek nekam citam.
tagad ejot no vecākiem pie sevis, uz balkona vairaki cilvēki
un galvenais ka visi "kis, kis, kis kis" arī kkāda meitene.
es principa pēc nereaģēju, nekad.
riebjas |
|
|