| par veceneem un suņiem |
[Nov. 11th, 2008|11:51 pm] |
kādas nu jau 2 vasaras atpakaļ man bija viens no ideālākajiem suņiem ever
nebija gan nekāda lesija vai vēl kaut kas tikpat pūkains un omes + bērni viņu ieraugot nečurāja biksēs aiz laimes
- man bija tīgjerbokseris, nezinu kapēc, bet daudziem viņs iedvesa bailes
mani jobanie kaimiņi nebija izņēmums un tapēc regulāri klausījos par ko, ta tūlīt izsaukšot mentus utt
[pa cik man tēvs ļoti mīlēja sunīti, man oficiāli tika atļauts sūtīt kaimiņus nahuj, ja kautkas nepatīk]
es protams šo iespēju izmantoju
un šķiet pa 9,5 gadiem uzpurni viņš ir redzējis reizes 5 uz pāris minūtēm
kā arī regulāras pastaigas gar jūru nebija retums
bēt kaimiņu majā liekas dzīvo kkada veca padauza nu bļa knapi kustas bet dzīvo, liekas kādi gadi 180, ne mazāk
viņai arī ir suns,nenosakāmas šķirnes un vecuma vārdā LOLa.
lieki piebilst ka tā kuce skraida bez pavadas, lien pie citiem suņiem un tad pārējie vēl ir vainīgi [ es tagad rakstu par omes suni, nevis pashu omi]
pagāja laiks, mana suņa nav jau 1,5 gadus
toties tā tas vecais nezvērs ar savu 4 kājaino draugu vēl dzīvo
un katru rītu kkādos 8 no rīta dzirdu lola, lola lola lola,
gribas aiziet un sadot pizdi, goda vards, nahuj suni saukt 100 reizes pēc kartas, un ja kurls tad nah nelaid valjaa...
visvairāk mani biedē tas, ka arī elle man nāksies to klausīties...
:/ |
|
|