| sasmējos |
Apr. 13th, 2008|06:59 pm |
Lai gan šo visu rakstu sev, nevis citiem
[atmiņa vairs nav tik laba] apzinos, ka kāds arī lasa
un laikam no malas tas viss izksatās kā ne visai..
Nav tā, ka es slīgstu konstanta sevis žēlošanā, bezdarībā un alkoholismā
tikko mēģināju saķemmēt savu čolku [vienīgais ko es vel varu saķemmēt]
un secināju, ka viņā ir nenenormāli ataugusi
atcerējos kā es raudāju kad tikko viņu nogriezu - tik šķība un īsa savu mūžu man nebija bijusi
:) tagad par to nāk smiekli, bet tad likās pasaules gals. cik patētiski!!
vēl es nonācu pie atziņas, ka mazāk jādzer. respektīvi es pat nezinu kapec es to daru
ok viskijs, rums, vīns ir garšīgi bet tādas lietas ka alus šampanietis, liķieris...
man patika saruna ar kādu vīrieti, kuru mierīgu sirdi varētu saukt par alkoholiķi
un uz manu jautājumu "kapēc Tu tik daudz patērē alkoholu" viņs atbildēja
"ļoti vienkārši- kas esmu skaidrā, jūtos nevienam nevajadzīgs un nelamīgs, tapēc pieņemu , ka ar katru malku
ko noriju, es cenšos nopirkt laimi" |
|