| nezinu kam man vajadzēja |
Feb. 24th, 2009|09:09 pm |
šorīt pēc zobu tīrīšanas iepētīju zavus zobeļus
cauro zobeli, par kuru man pateica pagājušā apmeklējuma laikā
un tad netīšām "atradu" vēl tāda paša tipa coķi augšžoklī
un tad pa cik man palika bail skatīties tālāk man sāka likties, ka man kustas zobi un vēl sazin kas
un nu ir traki bail, jo acu priekšā stāv protēžu plakāts un galvā maļas visi protēžu fiksējošo krēmu reklamas
"kraukšķiga maize, āboli, rieksti, man šīs lietas ļoti garšo bet nevaru viņas ibio ēst, jo protēzēs lido nah kā tikko uzkožu kam cietākam"
vispār man laikam vajag psihologu nu vismaz sakarā ar zobiem, šoreiz es ta domāju pavisam nopietni
tas laikam nav normāli, ka es vismaz reizi nedēļā iedomājos, ka apokalipse nāk un es savā nelielajā vecumā palikšu ja ne pavisam bezzobaina, tad uz pusi toč
sāpes mani tā nekad nav baidījušas, pēc gadījuma, kad bērnībā vienu reizi izrāvās gaļas gabals man no papēža un pēc 2 gadiem uzšķērdu kāju līdz kaulam
brūci iztīrija un sašuva bez narkozes [ man gan teica, ka katru rītu pārsiešanu laikā man gāja labas replikas adresētas ķirurģei ]
bet var arī saprast, ja katru rītu no 1/3 kajas kko brutāli plēš nost kopā ar ādu.
taču man liekas vēl briesmīgāka ir kanālu tīrīšana, kad liekas, ka ar to adatu ir izzondēts līdz smadzenēm un vēl tālāk..
nē to es nepanesu, no tā man ir tikpat bail kā no tauriņiem, bitēm, odiem un pārējiem kukaiņiem and tārpiem
ak jā.. labrīt! |
|