same shit

same shit

[entries|archive|friends|userinfo]

Lote

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

	[27. Jun 2011\|12:29]
shitie gājieni man vnk...grr, ja ir sarunāts, tad ir sarunāts, nevis visu atlikt uz nezin cikiem. piņņa tagad rauj, kam gan es esmu vajadzīga, svarīgāk ar mammu aiziet iepirkties un man uzkliegt, lai nestresoju. man ir palikušas apmēram 8 stundas laika, lai vienatnē sašķirotu savu dzīvi un nelielo mantību, bet vēl kāds man pasaka ko sliktu. sapņi arī pēdējās dienas ir biedējoši un liekas pravietiski. viens par to, ka esmu universitātē, ir kkādi daudz parādi un man ir jāiet pie vadības, kas izskatās kā manas vecās vidusskolas vadība, tad nu man kkāds jauns puisis, kas ir labā roka direktorei, dod mazā blociņā parakstīties. par atskaitīšanu. es sēžu un pat nesāku piņņāt, sēžu un stāstu ka es varu saņemties, lai dod man iespējami maz laika, lai es tieku uz priekšu, man vajag atsperties un šodien ir tā diena, kad esmu atspērusies, jo no šodien man esot jauna dzīvesvieta, pārgājusi depresija, esmu tikusi vaļā no iepriekšējām attiecībām un kas tur vēl. un apsolos mēneša laikā visu nokārtot un man beigās atļauj tā darīt un tikai tad man aizlūst balss, bet es uzpīpēju un viss ir kārtībā. bet pirms tam naktī bija sapnis, kur bija kāds puisis (dzīvē nepazīstams), kurš man ļoti patika un mums bija bijis kkad kkāds sakars, bet nezinu cik nopietns. man šķiet, ka viņš bija kursa biedrs, diezgan glīts, ar vingru, viegli muskuļotu augumu un (!) lielām rokām, viņš kkādā sakarā atbrauca pie manis ciemos, bet es dzīvoju sapnī pie Pudiņa un Pudiņš gluži kā šodien līdz 1iem nebūs mājās un es zināju kādu tēju viņš dzer (melnu ar vienu karoti cukura) un viņš bija atvedis paštaisītu kakao un zapti un kamēr es krāmējos, viņš pieklājīgi novāca visu no galda un uzsēdināja mani tur, un tik patīkami sāka mani skūpstīt un mīļot, un tad protams bija sekss kkur gultā, kamēr ūdens vārījās un es jutos laimīga un pasargāta.
Link	pateiksi ar?

	[26. Jun 2011\|20:46]
jāsaņemas, jāsāk kko darīt, jāvelk kopā finanses, jāizrēķina cik man pietrūkst, jāizdomā kur savākt, īstenībā laiks ir mazāk kā man nepieciešams, jāsastāda saraksts, jāpieturas pie saraksta, pie tā ko vilkšu mugurā, ko ņemšu līdzi, ko es neizmantošu, kas jāmet ārā, kas jāatdāvina, kas jāpārdod, kur ko nolikt, šķirot, šķirot, atbrīvoties no mīļām lietām, kas man nebūs nepieciešamas. Tik daudz svarīga jāizdara, bet es uztraucos ko darīt ar manām vardēm, līdzi paņemt nevar, bet atstāt negribas, kuras ņemšu, kuras atstāšu? atdāvināt negribu, bet vai man viņas vēl kādreiz būs nepieciešamas? ko darīt ar fotogrāfijām? atdošu māsai, lai paglabā, jāsarunā, ka Ezis mistiski man nodos tās, kuras negribu pazaudēt no iepriekšējās dzīves, jāatsakās, jāatsakās, es kā cilvēks, kas momentāli pieķeras savām lietām to nespēju, es pat esmu saglabājusi visas biļetes no visiem pasākumiem kur esmu bijusi pedējo gadu laikā, mana dienasgrāmata ir mans templis, es atveru un šķirstu un tur it tik daudz saglabāts. man nepatīk atteikties no iepriekšējās dzīves, no kādiem dzīves posmiem un notikumiem, viss liekas svarīgs un vajadzīgs, tas ir tas, kas mani veido un posta, piš manu prātu , tā vienkārši sakot. esmu par daudz domājusi pēdējā laikā, man pietrūkst noteiktas dzīves - celties, strādāt, darīt, mīlēt, aizmirsties. Parasta dzīve, tāda kā agrāk. kad agrāk? emm, man nekad laikam vēl nav bijusi parasta dzīve. dzīvoju pie mātes, slēpjot savu ārpusmājas dzīvi ar alkoholiem, cigaretēm, tusiņiem, huligānismu, tad nāca dzīvošana vnk drausmīgā dzīvoklī, kur nebija miera nevienu pašu dienu - mājas kautiņš, trauku plēšana, pilna virtuve melnu ādās tērpu briesmoņu, negulētas naktis, tad dzīve nekur - bārs, darbs, bārs, darbs, bārs un darbs, tad atkal dzīvošana kā palestīnietim bez ērtībām, ar gadījumiem, kad jebkurā diennakts laikā var iegāzties kāds ar ballīgu noskaņojumu, dzīve beznaudībā un badā, tad atkal dzīve kkāda, tāda nekonkrēta. bet tajā visā es esmu jutusies nopietnāka nekā šajā laikā un man tas liekas absurdi, es neesmu vērta neko, jo man nekas nepieder, tikai atmiņas un ar to man sevi bagātu nepadarīt. ai, gruzos atkal, nav laika, bet es neko nedaru, lai to atrastu. man vienmēr vajag kkādu punktu, brīdi, bet man tas parasti atliekas uz nākamo rītu, nedēļu, gadu, dzīvi. rīt, rīt es sākšu savu maratonu... Līva izpildīja man testu, lasu un sajūsminos cik precīzi gandrīz viss, jāiemet šite, lai var šad un tad pārlasīt: http://www.yourideal.lv/docs/Hakslijs.htm
Link	4 paziņoja\|pateiksi ar?

	[26. Jun 2011\|19:07]
esmu saņēmusi superīgāko šī gada dzimšanas dienas dāvanu - NY City Map. Piestiprināšu pie savas istabas sienas, lai ir foršs mērķis un katru reizi, kad uznāks panīkums, pasēdēšu un pamācīšos krustojumus.
Link	pateiksi ar?

	[26. Jun 2011\|18:43]
ārā ir tik skaista diena, bet es sēžu istabā. Jūtos kā cilvēks. Gribu pie jūras, man vajag bik padomāt nopietnāk. Kur Valdlaučos tuvākā jūra?
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[26. Jun 2011\|16:02]
man vajadzētu laikam izkarināt uz Stockmann sienas lielu plakātu, ka atvainojos visiem, visiem par savu debīlo uzvedību pēdējo dienu laikā.
Link	5 paziņoja\|pateiksi ar?

	[26. Jun 2011\|05:56]
es esmu sagaidījusi rītu, tas tik smuki laužas iekšā pa plašo logu un samīļo mani no visām pusēm un nepusēm. man būtu jāpačuč, bet miegs nenāk, varētu filmiņu palūrēt, lai nenāk šis morālais sabrukums virsū. jē, priecājos par rītu un depresojos par bezcerību. UPD. ja es strādātu un pelnītu pietiekami, tad es gribētu dzīvot šajā dzīvoklī, kur esmu apmetusies. te ir tā forši un izskatās plaši, smuki balkoni, kas te ir daudzskaitlī, nav pārāk augsts, bet tajā pat laikā pēdējais stāvs. Un vēl, ja es pelnītu pietiekami daudz, es gribētu dzīvot centrā. Mierīgā Lote plosās ar mežonīgo. ienīstu hormonus.
Link	pateiksi ar?

	[26. Jun 2011\|03:45]
pamodos pirms stundiņas, neatceros iemeslu kāpēc pamodos, jo vakarvakars ir miglā tīts. Vakardiena vispār kā tāda. Pagājušajā nedēļā, no manas dzīves pazuda otrdiena, tad šonedēļ sestdiena. Laikam jāsāk meklēt, savādāk mazliet par daudz. Dzeru ūdeni, jo alu Pudiņš ir paslēpis, lai man attiet mazliet. Rīt jāsāk krāmēties, darīties, vēl viss nav skaidrs, bet es gatavojos, Līvucis mani gaida, es gaidu Līvuci. Izrādās es vakar esmu darījusi daudz foršu lietu, piemēram spriedelējusi par Islāmu, gandrīz spēlējusi šahu ar Pudiņa mammu (un "gandrīz" nav tādēļ, ka Pudiņš ir mana iedomu draudzene, kuras māte ir tik iedomāta cik viņa pati), ēdusi kartupeļus, kurus izpeldināju kečupā, aizgājusi gulēt ar anti-alkohola brillēm uz acīm, krākusi un spārdījusies, ar kādu pat runājusi pa telefonu. esmu nopīpējusi nenormāli daudz, bet manuprāt es vnk esmu bijusi laba un visus cienājusi, nu nevar būt, ka esmu savu plaušu tik ļoti šajās dienās piegružojusi. bet es vēl neatmetu, vēl neviens manu roku nav lūdzis un es pīpēšu līdz kāzām, jo pēc tam būs jāsāk mazuļus taisīt un smacēt negribas nevienu. Pie Pudiņa visur jūtams kaķis, guļu un šķaudu un asarinu acis un dzeru ūdeni ar ābolu sulu, jo "ūdens nav garšīgs, trūkst apiņu un rauga pieskāriena". Gribu buljonu, bet kas tad man dos :( miegs nenāk un buljons pie manis ne tik. vēl varētu kotletes, jo kotletes ir kotletes, bet nu tagad mani varētu pavedināt arī ar foršu vistas buljonu, kam klāt krējumiņš un svaigi lociņi un Ezis vēl lika klāt to kartupeļu garšvielu, jo viņa tur iederas un piedod indīgi oranžu krāsu un nositiet mani, ka es to visu tagad izsapņoju, lai mocītos ar bezmiegu, jo lūk gribas buljonu. un vēl ļoti gribas mīlēties, jo mani sakaunināja, ka es esot slikta meitene - man nav vīrieša :D
Link	pateiksi ar?

	[25. Jun 2011\|21:26]
svinējām Pudiņus, tad es braucu uz Purčikhõd, svinējām Līgas, piepļāvos, gaidījām U. un Jurčiku, braucām tālāk, satikām manu māti, tanti, onkuli un manu skaisto māsu, sākām kost. bija smukas vakariņas pie galda, bija ballīte, var apskatīties draugos. kkad salikšu bildes. tad bija lēna rīta gaidīšana, es mīlu suņus un mazus bērnus - kurš ir gatavs saņemt kvalitatīvu mīļo dzīvi davājot man seksu, alkoholu un brīvību, es gribu pretī bērnus, suņus un māju, lauka vidū, lai var plika stiagāt dienas vidū un mīlēt . ai, nav svarīgi, noliku gulēt mammu ar bērbu, pēc tam nesu tēvu, bija skaists garš rīs, tad teltī gulēju starp diviem vīriešiem, kas dziedāja (orģijas izpalika, piedodiet), tad gulēju,cēlos, čempionu brikastis ar mājas ābolu sulu, gājiens uz veikalu, nikna māte, pirts, alkohols, pabiju Baldonē, aizlēju mūli, biju Valdemāra ielā, nesapratu kur esmu pamodusies, HOP Čārlij, centrs, Delii, alus, Kena ved uz pārdagavu, čurāju uzvaras parkā, tramvajā uz "mājām", zvans Ezim, mīlu viņu, vajag seksu, ļoti, mēģinu kko sarunā, bet nevedas. Vajag tikai seksu, es negribu maigoties. Ai, da labi, man no alkohola jau sametušies pleķi uz sejas. Seksu? kāds?
Link	pateiksi ar?

sekss un liepilsēta.	[23. Jun 2011\|10:49]
Aizej uz bāru, ieraugi vīrieti, pieej klāt un noskaidro vai viņš ir brīvs. Pozitīvas atbildes gadījumā saki, ka gribi kniebties un vai viņš nevēlas to pašu, tad dodaties pie tā, kas dzīvo vistuvāk, lai var atgriezties. (c)Pudiņš par Loti
Link	1 paziņoja\|pateiksi ar?

	[23. Jun 2011\|10:28]
22. jūnijs ir oficiālā Pudiņu diena, kad tiek svinētas viņām vārda dienas. Sausajā atlikumā vakar dzērām daudz, daudz alus un turējām rajonu aizejot vēl pēc alus, izdzerot to pagalmā un tad ejot vēlreiz. vakar tomēr apžēlojos un vīrietim Andrim tikka paziņots ar sms, lai vairs nezvana un, ka šodien viņš nav laipni lūgts. Viņa vietā man būs Pudiņš un Juris un es sēžu un priecājos. Vakardienas atziņas ir par to, ka vīrieši mani nonāvē lēni un sāpīgi, man tik ļoti patīk mīlēt, ka es nodaru pāri sev, esmu pilna enerģijas, tās enerģijas kas var izpausties, bet es ne sūda nedaru, jo esmu Aspazija kkādiem Raiņiem, es esmu spējīga pagriest visu pasauli, manī ir dzīvotspēks, es esmu enerģijas vampīrs, diemžēl, ai, bija vēlviskautkas, ebt es esmu aizmirsusi un pierakstīšu vēlāk bet fakts paliek fakts - es mīlu savu draudzeni utt :)
Link	pateiksi ar?

	[22. Jun 2011\|00:45]
biju, patika, bik alu pagaršoju pirms tam mājās ar māsu. tika sazvanītts mans draugs, tjip otrā pusīte un tad es izdomāju ka nah viņš nekas man nebūs - netiks celts ne telefons, ne viņam zvanīts, ne tikšanās un mana puišu apģērba kolekcija ir papildinājusies. Jāņus svinēšu vientulībā* papardes ziedu meklējot ar suni un alkoholu. *nebūs seksa un varēšu siekalaini raudzīties, kā bučojas pārējie, jo mans suns nav tik kārs uz mēlēm kā daža laba 30 gadnieka
Link	pateiksi ar?

	[21. Jun 2011\|19:08]
es dodos uz A-salu :) gribas kko priecīgu un patīkamu un atcerēties skaistos mirkļus, kad biju maza un jauka. Pajāt, ka viena :D
Link	pateiksi ar?

	[21. Jun 2011\|13:15]
ak jā, mani tak vakar arī nokaunināja. Zvana man 4os naktī Didzis un jautā kur ir Andris. Esot pazudis un tā. Es saku, ka nezinu - "kā nezini?kad tu viņu satiki?". es stāstu ka svētdien un man jautā kur viņš pazudis dienas laikā, es saku ka pirms 8 dienām uz ko saņēmu nosodījumu - kā tad tā, ka sieviete nezin kur viņas vīrietis ir un nav tik ilgi tikušies un ka mēs esam labs pāris un ka Andris mani mīlot bla, bla, bla. a man ir pajāt, es spēju bez jūtām sāpināt.
Link	1 paziņoja\|pateiksi ar?

	[21. Jun 2011\|13:07]
brokastīs mango tēja, tomāts, vārīta ola un viskijs. esmu mazliet nomierinājusies. ja vakar pamodos no klusuma, tad šodien mani pamodināja pērkons. gulētas 4 stundas, jo nevarēju aizmigt līdz mātes aiziešanai, tā nu visu nakti pavadīju vecā cosmopolitanā, jo grāmata mani neiepriecināja. vakarnakt man Juris iemeta linku ar Dzelzs Vilka dziesmiņu, šodien klausos vēl un vēl viņus, izrādās vēljoprojām atceros vārdus un gribas tās noskaņas un drūmumu, kas bija man gados 15. Ja atradīšu vismaz vienu līdznācēju, varētu šodien uztaisīt pārgājienu Ziepniekkalns - Andrejsala - Ziepniekkalns, jo šamie šodien tur bez maksas spēlē. Draudzene gan atšuva, tā, uz kuru liku cerības.. tagad lieku cerības, ka māsa pavilksies, bet diezin vai, viņai jau labāk tīk mājās sēdēt un amerikāniski nedarīt neko.
Link	pateiksi ar?

MAS	[21. Jun 2011\|13:07]
Your rainbow is shaded green and black. What is says about you: You are a powerful person. You feel strong ties to nature and your mood changes with its cycles. You may meet people who are afraid of you. Those around you admire your fresh outlook and vitality. Find the colors of your rainbow at spacefem.com.
Link	pateiksi ar?

...	[20. Jun 2011\|23:45]
sagruzīja mani Aigars. izgāju pastaigā, satiku viņu, arī viņa sievu. viņš mani pažēloja, samīļoja, priecīgāka atnācu mājās. un tad zvans "es šodien sajutu kautkādas jūtas pret tevi. patīkamas jūtas, nebrauc prom". es atbildēju, lai iet izgulēties un padomā vēlreiz. yes, esmu ōpīšvecumu sasniegušu vīriešu elks. raud un saka, ka mīl.
Link	pateiksi ar?

	[20. Jun 2011\|21:11]
nebūs, nebūs, nebūs, nebūs, nebūs man miera un laimes un saticības. es tagad izlieku slikto uz āru, jo man gribas papriecāties. es ienīstu savu stulbo dzīvi, tāda sajūta, ka liktenis man lemj tikai to čābīgāko, kas var ienākt pasaulei prātā un man īstenībā ir ļoti, ļoti, grūti dzīvot, grūti celties, mosties, darīt, radīt (es neesmu radījusi neko citu pēdējo pusgadu, kā tikai problēmas), elpot, staigāt, rīkoties.. tikai bezjēdzīgi staigāt un liekēžoties un mocīt sevi. dažkārt ir tāda sajūta, ka pat alkohols nepalīdz, vnk gribas kko iepist vēnā un atslēgties un plivināties, kā Ezis par mani saka, lai man izvestu "pliu, pliu, pliu, kājiņas plati un diena izdevusies". un katru dienu man ir jādomā cik slikta esmu un jāskatās uz savu pretīgo paskatu un jāstaigā savā pretīgajā pasaulē, kas stulbi un bezjēdzīgi un it nemaz mani neiepriecina. man gribas fakin bezrūpību, konkrētību, sistēmu, režīmu, rāmjus, jo šobrīd, man rāmju nav un tas mani iznīcina, kā zobu puve, jo manī pašā ir tukšums.
Link	9 paziņoja\|pateiksi ar?

	[20. Jun 2011\|19:34]
dodoties pēc kuču bildēm, dievīgi izmirku. Tik ļoti, ka pirmais, ko palūdzu bija dvielis un šis dzīvoklis atkal mani redzēja puspliku. tad bija silta tēja un bilžu skatīšanas -AK MANS DIEVS cik es esmu resna, no malas skatoties. Ja man būtu krāniņs, tad laikam bez spoguļa man viņu neredzēt. Bet man nav krāniņa un esmu apmierināta ar to. tad pastaigājos ar mitrām drēbēm, trolejbusā atstājot pieklājīgu peļķi atvizinājos uz Zepu. Tagad neliels kvests un tad jāiet uz kotletēm :)
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[20. Jun 2011\|01:24]
nedēļa noslēgusies. šī patiesībā ir bijusi priekš manis vispozitīvākā nedēļa pēdējā pusgada laikā. arlabunakti
Link	pateiksi ar?

	[19. Jun 2011\|23:13]
padzīvojos pie mammas, tā kā viņu pametis diezgan nelietīgi draugs (vīrietis ap 45 pamet ar sms palīdzību!!), tad nu sastādu kompāniju kamēr māšele Koknesē. Vakar ar kājām aizgājām līdz centram, nopirkām zivju paviljonā reņģes (3kg = 75sant.), bijām humpalās, kur es iegādājos 75 santīmus vērtu krekliņu, kas ir nevien dzeltenā krāsā, bet uz tā ir uzraksts "Super Girl". Tad nu ripinājām uz laukiem un pirmais ieejot dārzā bija atbrīvošanās no kedām un bērnišķīga dauzīšanās ar suni, tad zivju tīrīšana (izdevās mega ātri), cepšana uz grila. Un tad notika satraucošākais - ciemos atbrauca manas īstās māsīcas. Pēdējo reizi viņas redzēju, kad jaunākā pat sēdēt neprata, tagad jau lēkā apkārt, stāsta, dzied un dejo. Atkal sapratu cik ļoti man gribas bērnus, mazā meitene sēdēja man visu vakaru klēpī, no manis neatkāpās un es dzirdēju visus stāstus par mammu un vecāko māsu. Mācījos kurināt pirti un citas pirts gudrības, pirtslotu griešanu, mērcēšanu, pirts tīrīšanu un ko tik vēl ne. Liela atbildība, jo to pirti savu mūžu neviens cits nav kurinājis, es būšu pirmā :) tad nu ņēmos tur, nāca nakts, atvadījos no māsīcām, sakopu pirti, uzmetu Daiņa-1 tusiņu, jo bija vnk supervēls. Gāju gulēt, skatījos mazu meiteņu filmu, diemžēl tikai beigas, vajag pameklēt un nolūrēt visu, jo kkā aizgrāba. Iemigt arī kārtīgi neiemigu, mammai gulēt blakus laikam kkā stulbi. šodien biju īpaši kašķīga un melanholiska, iemesls noskaidrojās vēlāk. Tante izdomāja braukt uz Limbažiem, tad nu kāpām mašīnā un braucām. Es labprātāk būtu kāpusi mašīnā un laidusi uz Liepāju, jo ļoti gribējās noķert to sajūtu, kas manī bija pirmo reizi viesojoties Liepājā, bet tur būtu nepieciešama cita kompānija, jo šī nemāk skaisti klusēt. Toties es izcīniju Nabu mašīnā un atradu kabatā ledenes. Bijām Bīriņu pilī, es atteicos buržujiem maksāt 1,50 Ls par ieeju, pat, ja man izmaksā, tā vietā viena iebridu pļavā pie 3 skaistām govīm, paskatījos acīs. Tālumā ieraudzīju skaistus ozolus - tik cēlus un majestātiskus, aizbridu līdz tiem un apraudājos. Pieskāros un centos atrast mieru un harmoniju, bet tas tikai mani satricināja. Aizbridu apkārt ezeram, cauri pļavai un man it nemaz nebija bail un zem kājām bija miljons mazmazītiņu vardīšu un man bija tik žēl viņas samīt, ka es runājos ar viņām un lūdzu piedošanu un gandrīz atkal raudāju, ka viņas nabadzītes visi mīda un viņas mirst dubļos iespraustas. Runājos ar suņiem un skatījos cik tie skaisti un vēroju pīļu māti ar bērniņiem un pili un izdomāju ka gribu laukos. gribu uzcelt pļavas vidū, meža malā māju, tik stiklotu, tik atvērtu, ka saplūstu ar dabu, ar dārzu, lauku un pļavu, kur nebēdnīgi skraidīt, kur rūpēties un strādāt un dzīvot. Atrast puisi no laukiem, pie kura dzīvot, kārtīgi uzvesties un būt labai, jo esmu bezcerīgi tukša, diemžēl, ņemiet un piepildiet mani. atpakaļ caur saulkrastiem, sailgojos pēc jūras, bet kurš ta man dos, redzēju, ka mamma raud, par ko tur raudāt - vīrietis-cūka pameta, priecājies, ka vismaz triperi nepielaida. tādi nāk un aiziet un pa vidam vēl roku prasa. tad tika ēstas pusdienas ar jaunajiem kartupeļiem, sviesta pupiņām un zemenes ar zilo sieru un vīnu. mājās, dušā, 2 aliņi un 3 cigaretes ar Mārtiņu uz dzelzceļa, mājās, iesāku ņammāt cielaviņu, negaidīts zvans, saruna nepilnas 40 min, patīkama saruna, tikko beidzu rakstīt un gaidu bildes, kur es ar kucēm un kailām krūtīm. ne kopā.
Link	pateiksi ar?

navigation

[	viewing	\|	140 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]