| |
[13. Mar 2012|20:42] |
biju šodien uz interviju savas terapijas sakarā, bija interesanti un pamācoši un pati saviem spēkiem esmu tikusi pareizajā virzienā, tagad tik jāgaida, kad man pieslēgsies kāds profesionālis, jo gaidīšanas rinda diezgan gara, gandrīz 10 nedēļas, bet nu es ceru uz ko ātrāku. cerība muļķa mierinājums.
bet par jaukumu. darbā man tāds foršs ungāru pavārs strādā un man ta kā mazliet aizķēra kkādā brīdī viņš. garšs un stalts, kluss un interesants un tā un šitā un šodien, kad viņš gāja garām es sadūšojos un tā arī pateicu, ka man viņš patīk un, ka gribetu ar viņu kkad kkur aiziet kopā uz ko viņš mazliet samulsa, bet tā pavisam mazliet, un pateica kāpēc gan ne, jo tas viņam šķietot interesanti. tā nu man nezināmā nākotnē būs jauks randiņš ar foršo pavāriņu kkad ceram tuvākajā nākotnē un pašai vēl lielāks prieks, ka pati sadūšojos un pateicu kā ir, bez bailēm uz atraidījumu. |
|
|