| |
[2. Mar 2012|23:53] |
vārtos savā bezmiegā, gaidu mistisku zvanu no nezinu kā, gribas izrauties, aizbēgt, nebūt vienai. tik skumji, tik nomākti.
un tad es aptvēru, ka patiesībā tā nav mana galvas problēma. man ļoti sāp kreisā puse krūskurvī, man ir saulausta sirsniņa, tā traki sāp un kož un locās un pirksti neklausa, nekas neklausa, man gribas izbēgt, man gribas novilcināt laiku, lai nesāp tagad, vēlāk, kā vienmēr gribas atlikt uz vēlāku šīs sāpītes, bet sirsniņa ir salausta, tā mazliet asiņo, man vajag sirsniņdakteri. |
|
|