| |
[2. Aug 2011|14:13] |
es nesaprotu, kas ta par lietu, ebt man pēdējo 2 nedēļu laika rādās aizvien vairāk murgu un sliktu sapņu, es mostos augšā, gribas raudāt un esmu pārbijusies. arī šonakt bija sapnis par to kā es, mana māsa, Līva un kkāda nepazīstama meitene staigājam pa nepazīstamas pilsētas ielām, sastrīdamies ar LOLu un vēl kkādiem pakistāņiem, bēgam no viņiem, jo viņi izrāda agresiju, tad atbēgam mājās no apšaudes, es rāpjos mājā pa aizmugures logu, visas saguļamies istabā un tad atsprāgst balkona durvis, kur stāv priekšā 2 vīrieši un LOLs, es tikai paspēju pagrūst māsu malā no viņu skatu leņķa, tātad redzama esmu tikai es un viņi sāk mest man ar nažiem, es aizsargājos ar spilvenu un segu un viņi tikai met un met ar nažiem, man ieduras ik pa laikam kkas, bet nesāp, es cenšos nažus ķert un mest atpakaļ. pāris reizes izdodas. meitenes sāk kliegt par asinīm, es jūtu bezspēku, nesaprotu kādēļ neviens vēl nav piezvanījis policijai, gribas lai mani samīļo.
tad es attopos pēc 100 operācijām, es neesmu mirusi, tikai sakropļota un visi ir mani pametuši, man blakus ir vīrietis, kuru atpazīstu, tikai viņš ir kļuvis vel vecāks, tas gan ir jocīgi un man nevajadzīgi, mēs kopā paliekam vēl vecāki, es sapņoju par braucienu uz NY un kāds man šo braucienu uzdāvina un nonākusi NY es esmu priecīga, vienīgi dēļ sava sakropļotā ķermeņa nespēju nekur paiet un apskatīt/izbaudīt. un tad mēs nonākam apšaudē, kur es saņemu lodi mugurā un lēnām mirstu noasiņojot. |
|
|