| |
[21. Jul 2011|08:32] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | Gustavo - Tur kaut kam ir jābūt | ] |
vakardiena man sakās 6os no rīta pie mājas, kur nosacīti sagaidīju vīrieti no darba, tad devāmies līdz viņa "apartamentiem", tb - gultiņai, kur ieritinājos azotē uz veselīgu izgulēšanos gultiņā, notika visādas bakstīšanās un knakstīšanās, 2 klusie seksi, miedziņš, viens mazliet skaļāks sekss, tad mana apziņa uztrieca mūs augšā, brokastu piens, pastaiga uz centru, pa ceļam ienācām lezbiešu apartamentos, kur sekoja dienas pēdējais sekss, tad jau aģentūra, darbs man ir no pirmdienas, tad starbucks, kas mani uzaicinājis šodien uz tikšanos ar visiem vietējiem menedžeriem, tad bibliotēka, Meistars un Margarita nu man lasīsies angļu mēlēs, tad mājās, sagaidīta sieviete, veikals, pa ceļam tiek satikts atkal vīrietis, vakarā dodos satikt vīrieti, netīšām izlīstu, mani satērpj siltā džemperītī, piedāvā vēl sausas bikses un ko tik vēl ne, bet nu es jau neesmu nīkule - pa ceļam lietus jau beidzis, ieskrienu pārģērbties un uz pieturu ikvakara pavadīšanā, izskatās, ka veikala apsargs jau pie mums pieradis, pavadīts, mājās, dažas sliktas rīcības, trulināšanās, labošanās, caurais miegs.
tagad esmu augšā jau no 6iem, 11os man intervija blakuspilsētā. savādi tik agri celties un tā apstulbstu - ko tad tagad man darīt? it kā mazliet meigs vēl nāk, bet, ja aizmigšu, nepamodīšos laikā :(
brokastis noņammātas, priekšā stāv liela kafijas krūze un laikam jāiet pīpot, citas izklaides neredzu un sāk parādīties stress pirms šodienas svarīgajiem notikumiem.
un man sejā smaids sāk parādīties, kad iedomājos par vienu cilvēku, kas man sāk pietrūkt šeit :)
un vakar man deva tādu buču, ka es sajutu vismaz pustaurentiņu vēderā. tagad man jāsāk atcerēties, ka nedrīkst iemīlēties... |
|
|