same shit - 11. Jūlijs 2011 [entries|archive|friends|userinfo]
Lote

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

11. Jūlijs 2011

atskats [11. Jul 2011|11:56]
pirmā nedēļa noslēgusies..

pēc piektdienas ar Līvuci izgulējāmies un vakarā protams ir Ērika zvans, ka esot jāiet ārā, bet ne uz bāru vai kā, bet vnk pastaigāt un tā. Viņam būšot draugi līdzi. Ak Dies, cik tie draugi...nezinu kā lai precīzāk noraksturo, it kā pietiekamā vecumā, bet uzvedas kā mazi huligāni, nepatīk man tādas lietas, kopš palika 16. Tā nu noslēpāmies smukajā, lielajā parkā, pie soliņa, kur mēs ar Līvu spēlējām neieinteresētas mūķenes vai kko tādu.
Tad aizdevāmies papriecāties bērnu laukumiņā, tur ir tādas šūpoles ka liels grozs un tu tādā iesēdies/iegulies un gulšņā un tas viss tā forši šūpojas un tā nu mēs ar Līvu tur kaifojām par zvaigznītēm, kamēr puikas kāpelēja pa trubām bet Ēriks vizinājās ar riepu. Tad kkādā veidā arī mēs pavizinājāmies ar riepu un tad atkal bijām groza šūpolēs, nu jau trijatā un kāds man slepeni glāstīja kaklu un kkā tā.
Draugi mūs pameta, paliku es, Līva, Ēriks, devāmies tālāk uz nākamo bērnu laukumu, kas krietnu gabalu uz priekšu, uzdāvināti mums ir 4i aliņi, bet nu man kkā negribas.
Tad Līvai zvana bijušais vīrietis, notiek vārdu apmaiņa, diezgan pieklājīga, bet nu var dzirdēt, ka šis būtu labs pielietojums telefonam ar alkometru, bet lai... ta kā saruna beidzās, tad nu Līvai vajadzēja alkoholu, un ātri, tad nu tomēr ali tika iztukšoti, tad devāmies mājās un saģērbāmies siltāk, lai dotos tālāk un pilsētas pusi, sēžam un pēctam kaķus, runājam un Ēriks tik godīgi klausās un klausās un es sajūtos labi, jo izrunājos no sirds un viss liekas tik skaisti un krāsaini.

tad Līva saka par gulētiešanu, man gan vel miegs nevienā acī, pulkstens tak tikai 5i un dzīve ir skaista. Līva tiek aizvadīta mājās un mēs dodamies pastaigā kkur, ka tik uz priekšu. Beigās, attapāmies brīnumainā parkā, kur plūst upe cauri un ir tādi kā rezervuāri un tā. Ir pļavas un soliņi un tad nu apsēžamies uz viena no soliņiem, kāda cigarete, skūpsti, vieglums un patīkams rīts. un tad es izdomāju, ka, ja jau ir iespēja, tad var arī to celibātu lauzt, neuzkrītoši nomainām lokācijas vietu, tādu smuku - starp daudz augstiem kokiem ir laukums ar soliņiem un tad nu mēs tur sēžam un tizli smaidam un es jau zinu, ko gribu un viņš arī zin, ko es gribu, bet nespēj iedomāties kā un tad nu man ir iespēja parādīt kā tās lietas notiek ārpus guļamistabas un tā. izskatās, ka kāds ir vel apmierinātāks par mani un tā, dodamies garajā mājupceļā un drīz es esmu mājās, ar Līvu piepīpējam ielu un smejamies, tad aizmiegam foršā miegā, lai pamostos kkad pa dienu un atkal aizmigtu līdz pulkstens 4iem....
Linkpateiksi ar?

[11. Jul 2011|20:46]
vakarvakars atkal izvērtās romantisks. pēc pamošanās aizdevāmies improvizētā piknikā, pie upes, cepām gaļu, pļāpājām un pat iegājām nopeldēties upē. vēlāk uzrakstīja Ēriks, ka grib satikties, es pavilcinājos, lai jau puika pastreso un aizgāju arī. Staigājām un pļāpājām, karjeru meklēšanas pasākums izgāzās, bet ieklīdām vēl vienā no 100 parkiem, kas iet gar pašu upi. kad jau sāka palikt vēsāks, atradām koka soliņus uz kuriem sēdējām un malkojām zemeņu Fizz sidru un virs mums bija smukas skaidras debesis ar zvaigznēm, mēnesi un dažiem vītola zariem. Tad man tika paziņots, ka es esmu aizbaidījusi bailes no ekstrēmām lietām, tāpēc mans celibāts atkal tika pārtraukts, jo man bija tik pavedinoši kupli svārciņi, tie puķainie un vieglprātīgie. pasēdējām un pabaudījām mirkli, bet man pēc šādām aktivitātēm uznāca lielie miegi un tā nu nonācu drīz vien mājiņās, kur iekāpu tantes adītajās vilnas zeķēs, aizmigu. 

No rīta biju aģentūrā viens, tagad esot klusais periods, lai es zvanot ceturtdien. tad biju smukā angļa aģentūrā un smukais anglis man sola darbu no trešdienas. rīt tā kā pēdējā brīvdiena sanāk vai kaut kā tā. Ēriks teica, ka izdomāšot kko, lai man nav rītdien mājās jāsēž. lai nu tā būtu. pirmā alga tātad solās uz 1dienu/2dienu, varēšu sākt atdot parādus un es jau jūtu kkādu atspērienu, kas gaidāms. un ir pagājusi nedēļa...

 pēcpusdienu pavadīju milzonīgajā parkā, guļot zālītē, bučojoties un ālējoties ar vietējiem sunīšiem. tagad Līva mani ved paēst ārpus mājas.
Link19 paziņoja|pateiksi ar?

[11. Jul 2011|22:34]
nedēļa ir aizvadīta. patiesībā nedēļa un viena diena.

esmu paspējusi:

+pabūt internacionālajā tusiņā kopā ar poļiem, melnajiem, latviešiem, skotiem, īriem;
+piedzerties protams, arī pabraukāt ar zaļo velosipēdu;
+pabūt bibliotēkā;
+pabūt trīs darba aģentūrās, vairākkārt pat dažās;
+izcīnīt uzaicinājumu uz NIN interviju telefonsarunā angļu mēlēs;
+pabūt visos vietējos parkos;
+iepirkties un novērtēt pieklājību veikalā, kad veseli 2 pircēji pirms manis, mani palaiž pa priekšu, jo man esot par kādām 10 precēm mazāk, nekā viņiem;
+parunāties ar visiem, visiem, kas palika Latvijā, bet tā pa īstam vēl nesailgoties, internets ir visvarens;
+pabučoties ar suni;
+sagaidīt 5 uzpīpinājumus no mašīnām par godu maniem šortiem/svārkiem/blondajiem matiem;
+sagaidīt 20 uzsvilpienus uz ielas, par godu maniem šortiem/svārkiem/blondajiem matiem;
+nobaudīt vietējo kebabu;
+gatavot mājās liellopa gaļu;
+pabūt 2 bankās;
+saprast, ka man šeit patīk un es šeit jūtos labi, ne jau tā, ka gribas meklēt piedzīvojumus, bet tiešām šeit gribas palikt un iedzīvoties;
+iepazīties ar slovāku;
+pabūt 4 bāros, spēlēt galda futbolu, spēlēt biljardu, dejot uz vienas skatuves ar visraibāko publiku gan vecuma, gan ādas krāsas ziņā;
+nogaršot angļu un īru alu, nogaršot gardo sidru;
+pārtraukt celibātu tā 9ajā dienā, svētdienā, 9os no rīta õpīšpilnā parkā;
+piesmiet vēl vienu parku, divreiz;
+uzzināt, ka arī jaunāki puiši var būt pietiekami mākoši atsevišķās jomās;
+doties čigāncienīgā piknikā upes krastā;
+nopeldēties upes krastā;
+2 naktis pēc kārtas pavadīt apstaigājot pilsētu un parkus;
+saprast, ka man nafik ir vajadzīgas attiecības;
+saprast, ka bez seksa nevaru;
+piezvanīt Ezim;
+izrunāties un izsmieties ar Līvu līdz tam, ka gribas paklusēt.

bučas, Lote
Link11 paziņoja|pateiksi ar?

navigation
[ viewing | 11. Jūlijs 2011 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]