| |
[23. Maijs 2011|17:55] |
beidzot esmu pamodusies un izgulējusies - pa dažām stundiņām vairākas reizes. Piere palikusi vēl sarkana, bet rokas rotā kolhoznieka iedegums. Toties ir apņemšanās nākamgad noskriet maratonā vismaz 10km JO ES TO VARU!
Sajūtu beidzot apņēmību, laikam darbs manī to izraisa, jo gribas censties, gribas plānot un plānus īstenot.
Man patīk darbs ar cilvēkiem, kas neprasa lielu pazemību, kur neapmierināti cilvēki ir stiprā mazākumā par apmierinātajiem un priecīgajiem. Un nogurums, kas paliek pēc tā visa ir brīnišķīgi patīkams, jo zini, ka šā vai tā esi bijis noderīgs, pastrādājis un centies.
Vakarvakarā satiekos ar Andri, pasēdējām ar Līgu un Raivi, papļāpājām un tad jau nācām mājās, lai vnk pagulētu viens otram blakus un es varētu ieslīgt saldumsaldā miedziņā un pamostos blakus smaidīgam cilvēkam.
Es gribu piektdienu jau tagad. |
|
|