| |
[10. Maijs 2011|06:39] |
|
ta-dā.. dienās, kad sēžu mājās un lēnām jūku prātā, cik ļoti man vajag tikt ārā, cik ļoti man vajag papļāpāt, neviena nav, bet te pēkšņi uzrodas visa pasaku pasaule vienā burvīgā vakarā, i smukais klusētājs, i vecais mīlnieks, un vēl protams cilvēks, kam mans telefona nr ir mūžīgi pazudis un protams arī ļaunais bijušais, kuram obligāti jāpievienojas un obligāti jāsāk runāt stulbības un jāsola sadot pa muti. :( |
|
|
| |
[10. Maijs 2011|08:19] |
|
pzd, cik ļoti ir jāaizdzeras, lai aizmirstu, ka tev tak ir bērns? ja jau nogādā kkādā nodaļā, tad jau tās 2-3h, tad jau tā ir pusdiena!! |
|
|
| |
[10. Maijs 2011|21:33] |
ak, šodien satiku māsīcu, to kurai 2 dvīņu puikas, nu jau 11 mēneši veci, tik mīlīgi, tik jaukiņi... tētis laimīgs, mamma laimīga, mazā māsa laimīga :) pozitīvi
māsa ar savu draugu paskatījās uz mani un teica "nu mēs tikko izdomājām, ka arī gribam būt tante un onkulis" :D ehh...būtu tas viss tik vienkārši... |
|
|