| |
[25. Mar 2011|18:36] |
| [ | tas tur manī |
| |  mazliet vīlusies | ] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | S.I.L.S. - Depressive Love Song | ] |
man ir daudz draugu, arī puišu draugu, ar kuriem papļāpāt, satikties, kāds aliņš vai vnk tā pat. Man nav nepieciešams tam pulkam pievienot vēl kādu, ar kuru pārrunāt attiecību problēmas, paskatīties uz smukām dūdām, rupji palamāties un perversi pajokot. Pat dažas no viņu meitenēm ir sapratušas mani un pieņēmušas kā draugu, kā čomu, ne konkurenti un tas lieliski un es tikai par to priecājos. Jau trīs no šiem čomiem ir paziņojuši, ka viņš man ir "tik ļoti draugs, ka tu nekad nepārgulētu ar mani". Es varu divatā ar kādu piedzerties, izsūdzēt cik ļoti neiet mīlas dzīve, noklausīties cik loti neiet viņam, tad iekrist kopā gultā un izgulēties, neiekrītot nekādās kļūdās un pārpratumos.
BET, man nav vajadzīgs vēl viens draugs, nav nepiemērots laiks un apstākļi veidot attiecības, tas viss ir izdomājums. Nav jākantējas klāt, lai pēc tam paziņotu "es gribu tevi par savu draugu, jo man tiešām patīk ar tevi pavadīt laiku kopā, papļāpāt, pajokot". B***, tu man tiešām patīc, es tev arī patīku, a tu man kkādu vēstuļdraudzību piedāvā, kad es cenšos ievirzīt mūsu pazīšanos attiecību līmenī..
un tā notiek katru reizi, kad man kāds tiešām iepatīkas, jo attiecības jau var izveidot ar jebkuru, bet vai vari būt laimīga tajās?
iešu vannā, smēķēšu un skatīšos "Feast of Love" |
|
|