| |
[13. Jan 2011|04:55] |
zb intrigas darbavietā.
sāku meklēties kur pārmukt, bet pēc sludinājumiem redzu tikai bezjēdzīgos konsultantus un iespēju ātri un viegli nopelnīt. Gribu mierīgu darbu, vislabāk jau sēžamu, ne kājās stāvamu, bet nu 8 gadu laikā jau esmu pieradusi arī pie tā. Gribu pelnīt pieklājīgi, tā lai pietiek dzīvoklim un lai katra algas diena, nav jāgaida 2 nedēļas iepriekš ar pēdējo piečuku makā (tātad ap 150 Ls/mēn).
Bet kurš tev dos? Caur paziņām tā arī nekad vēl neesmu spējusi iekārtoties nekur, visas savas darba vietas esmu atradusi un izvēlējusies pati, sākot jau no 15 gadu vecuma. Nevienu neinteresē vairs tas, ka man ir atbildības sajūta, ka spēju ātri mācīties, ka garu nagu man nav un viss, viss pārējais.
tas mani nomāc, pat ļoti. :( |
|
|
| iepazīšanās |
[13. Jan 2011|05:23] |
par to kā es esmu iepazinusies.
Kad biju 15 gadus veca, nesen bija mājās parādījies pirmais dators un pirmais internets. Biju tajā laikā aizrāvusies ar čatošanu tik burvīgās vietās kā zapte un fundamental un jippii čatos. Māte bija izbraukusi uz laukiem, ar māsu tusējāmies divatā pa māju. Protams čats bija mani aizrāvis tik tālu, ka varēju naktīm negulēt, tā nu vienā piektdienas vakarā sēžu un čatojos.
Pulkstenis jau sita trešo nakts stundu, kad ielīdu fundamental čatā, kur apgrozījās cilvēki 10. Pļāpājam par neko, līdz uzpeldēja sarunas par ēdienu, jo izsalkums tādā nakts stunda tāds diezgan pieklājīgs. Es grauzdama ceptus vistas spārniņus lielos, līdz viens no personāžiem uzdod tiešu jautājumu "tā, kura nu man ceps pelmeņus". Es protams puspajokam piesakos, arī nekas bīstams nešķita, jo par visu runājām tur pat publiskajā čatā. Hi-hi, ha-ha, izrādās puisis patalu no Ziepniekkalna dzīvo. Es apstāstu kā mani apmēram atrast, iedodu telefona nr un pasmejos.
Ha - atskan zvans. Čalis tiešām gatavojas braukt un saka ka drīz būs. Pulkstenis jau 4to stundu mums rāda, kad Baldonē viens trakais apģērbjas un uzkāpj uz velosipēda. Es protams lepni atbildu, lai jau brauc. Tā nu turpinam čata pasmieties par šo trako. Nāk jau skaists vasaras rīts, kad puisis zvana un saka, ka esot tur, kur es viņam esot apstāstījusi, lai es nākot pretī.
Protams uztraukumiņš, soļoju arī pretī. Skatos, stāv viens ar velosipēdu, apmēram 16-17 gadus vecs.
Viņš mani vēro "mm, meitene uz gadiem 17-18".
Aicinu viņu iekšā, laikrādis nosit jau 6to stundu, kad es soļoju māsas istabā un piedāvaju pelmeņus paēsties.
Tā nu sēžam, ēdam, pļāpājam par neko, bet interesanti. Nu jau diena pienākusi, atnāk draudzenes ciemos, bet es vēljoprojām nezinu, sava agrā viesa vārdu. Draudzenes smejas par mani, bet ir ar mieru, to manā vietā noskaidrot.
Tā nu puisis paciemojas vēlvienu nakti un dienu, kad seko arī mūsu pirmais skūpsts.
Tik smieklīgs un bikls.
Tā nu ciemošanās beidzas. Pat bez kādām norunām vai kā, tomēr sagaidu sms un sagaidu zvanus un jau pēc 2 nedēļām vizinos mašīnā ciemos uz Baldoni, kur iepazīstos ar visiem draugiem un māsām un mammām un tētiem. Ta aizsakās mana pirmā, tāda īstā mīlestība un pirmās nopietnās attiecības (cik nu nopietnas var būt 15 gados).
Šo pusotru gadu atceros tikai ar vislabāko un skaistāko un ideālāko vasaru 2007. gadā. |
|
|
| iepazīšanās 2 |
[13. Jan 2011|05:48] |
kāds pāries iepazinās pa muļķīgo. Meitene bija sākusi strādāt studiju laikā veikalā, par pārdevēju un protams gadījās ķibele ar kasi. Viens no kolēģiem lielās nepatikšanas veikli novērsa un meitene apsolīja puisim alu.
Tā nu pēc darba abi dodas uz veikalu, puisis izvēlas alu un meitene samaksā. Meitenei pārsteigums, ka puisis pieprasa, lai viņa tagad nāk un sastāda kompāniju, kamēr viņš dzer alu.
Nu abi sēž, meitenei arī slāpst, tādēļ ņem puiša Fantu un taisot vaļā nošļaksta visas puiša gaišās bikses ar limonādi. Tas arī bija tas, kas puisi savaldzināja, lika no Vecrīgas dzērāja saņemties un mainīties uz labo, tā nu tagad vēroju kā rit viņu laulību 4ais gads un aug puika :) |
|
|