| |
[29. Apr 2009|12:20] |
es tomēr nespēju bez sirds sažņaugšanās apskatīt viņu jaunās bildes draugos. Aigars tur tāds smaidīgs un blakus tā meitene, gribas raudāt un kliegt, jo viņa man nozaga šos pavasara mirkļus. Viņi aizdevušies ar mašīnu tripā tieši uz tām vietām, kur mēs bijām runājuši doties, ... un kaķēn kuru kopā paņēmām nu jau lielāks izaudzis, bet to jau man neredzēt...
ko varu dot pretī es? ka mazliet esmu pagraizījusies, mazliet sāp visas maliņas, pavasara laikā labprātāk gulētu pagrabā un nespēju saprast neko.
Es nespēju, nespēju, nespēju atteikties no tām jūtām... |
|
|