| |
[18. Jan 2009|15:45] |
| [ | tas tur manī |
| |  asaras | ] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | Creed - Lullaby | ] |
ienīstu, ienīstu, ienīstu... kāpēc to paciešu? kāpēc mīlestia tāda? kāpēc es palieku un nespēju aiziet?
tā vietā, lai viņš satiktu mani, tā vietā, lai atsauktos manas māsas aicinājumam, kas izskanējis 2 nedēļas iepriekš, viņš ar savu "uzticamo" draugu, kas vienmēr pazūd līdz ar brīdi, kad mums pazūd nauda, piedzerās un sāk dirst man augumā, diezgan konkrēti, diezgan rupji. Un vaino mani pie visām savām nelaimēm, draud sadot pa purnu, ja es būtu klāt, viņš atnāk mājās un sāk krāmēt manas lietas, viņš ir naida pilns un kāpēc? jo kāds jaukais draugs ir viņam paskalojis smadzenes un mans viedoklis ir sūds un tikai draugs zinot kā pareizāk un viss notiks ta kā domā citi ne es, ne viņš.
Un lai man sāpētu vairāk atkal tiek rakstītas vēstules Kristīnei, atkal viņam nav draudzenes, atkal viņš grib satikt Kristīni, atkal viņš grib pabučoties ar viņu.
Un es nespēju aiziet, es nespeju radīt sevī naidu pret viņu, esmu atkarīga no tām dienām, kad viss ir labi, kad esam mēs divi vien un neviena drauga, nevienas Kristīnes, nekā traucējoša.
man nekad neatrast uzticības personu :( |
|
|