| par mani |
[15. Sep 2008|00:40] |
mans mlestības laiks tomēr laikam paliek rudens. Tas vesums, kas liek saģerbties, kad vaigi paliek tik sulīgi sārti, kad pirksti stiepjas pēc siltuma, kad vēlami tikai maigi pieskārieni. Viegls aizelsiens pēc cītīgas čāpošanas. Tas man liek tiekties pēc mīļām, intīmām lietās.
Man patīk ar viņu staigāt rudens vakaros, lai cik nelielas šīs pastaigas būtu un mani sapņi un fantāzijas kļūst taustāmākas, man vieglāk iedomājamas. |
|
|